Starptautiskie transporta pakalpojumi Latvijā

Galvenā uzmanība: Tā vietā, lai iedziļinātos vēsturiskajās tendencēs, katrā sadaļā tiek uzsvērtas jaunākās tirgus atziņas - sākot no kravu apjoma un galvenajiem tirdzniecības maršrutiem līdz regulatīvajām izmaiņām, piemēram, ES sankcijām un transporta politikas jaunumiem. Mērķis ir sniegt visaptverošu, uz datiem balstītu pārskatu par Latvijas transporta nozari, kāda tā ir šobrīd, un iegūt uzņēmējiem un ieinteresētajām personām noderīgus secinājumus.

Autotransports: Latvijas kravu pārvadājumu nozares mugurkauls.

Autotransports ir Latvijas kravu pārvadājumu mugurkauls, kas veido lielāko daļu no iekšzemes kravu apjoma. Latvijā 2023. gadā ar autotransportu pārvadāja aptuveni 80,7 miljonus tonnu kravu, būtībā saglabājot iepriekšējā gada līmeni (tikai par 0,3 % zemāku nekā 2022. gadā) (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls) (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Šī kravas pārvadājumu apjoma stabilitāte kontrastē ar krasu kritumu, kas vērojams dzelzceļa un ostu kravu pārvadājumos. Autotransporta pārvadājumos šobrīd tiek veikti vairāk nekā 80 % no Latvijas sauszemes transporta tonnāžas, uzsverot tā izšķirošo lomu iekšzemes izplatīšanā un starptautiskajā tirdzniecībā (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos pa visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls) (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos pa visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls).

Iekšzemes un starptautiskie pārvadājumi: Lielākā daļa kravu autopārvadājumu Latvijā ir iekšzemes pārvadājumi - aptuveni 65,8 miljoni tonnu 2023. gadā (nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā) (2023. gadā kravu pārvadājumu kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls) - atspoguļo kravas automobiļu intensīvo izmantošanu preču pārvadāšanai valsts iekšienē (piemēram, kokmateriāli, būvmateriāli, patēriņa preces). Tomēr arī starptautiskie kravu autopārvadājumi ir nozīmīgi - 14,9 miljoni tonnu 2023. gadā (2023. gadā kravu pārvadājumu kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Starptautiskajos autopārvadājumos ietilpst eksports (4,8 miljoni tonnu izbraucamo kravu) un imports (3,4 miljoni tonnu iebraucamo kravu), kā arī savstarpējā tirdzniecība un kabotāža (6,7 miljoni tonnu) (2023. gadā kravu pārvadājumu samazinājums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Zīmīgi, ka, lai gan 2023. gadā samazinājās eksports un imports ar autotransportu (kritums par ~7-9%), Latvijas pārvadātāju pārrobežu pārvadājumos ārvalstīs atsevišķos periodos bija vērojams pieaugums, kas liecina par Latvijas autopārvadājumu uzņēmumu aktīvu darbību maršrutos starp trešām valstīm (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Tas saskan ar tendenci, ka Baltijas valstu autopārvadājumu uzņēmumi plaši darbojas visā Eiropā.

Galvenie autoceļu koridori: Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nosaka to, ka Latvija atrodas svarīgos ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu ceļu koridoros:

• Via Baltica (E67): Šis autoceļu koridors ved no Polijas caur Lietuvu un Latviju uz Igauniju (un tālāk uz Somiju, izmantojot prāmi). Tas ir galvenais ziemeļu-dienvidu maršruts, kas savieno Baltijas valstis ar Centrāleiropu. Via Baltica ļauj veikt kravas pārvadājumus starp Rīgu un lielākajiem tranzītmezgliem, piemēram, Varšavu un Berlīni, 1-2 dienu laikā, padarot iespējamas 24-48 stundu piegādes no Rīgas uz Helsinkiem, Stokholmu vai Varšavu (Latvija: būtisks pasaules stratēģiskais tranzītmezgls- ). ES TEN-T programmas ietvaros notiekošā šī maršruta modernizācija (jauni apvedceļi, paplašināti posmi) uzlabo caurlaides spēju un drošību.
• Austrumu-rietumu automaģistrāles: Vēsturiski pa tādiem maršrutiem kā Rīgas-Maskavas šoseja (E22 ) un ceļi uz Baltkrieviju tika nodrošināta ievērojama tranzīta satiksme. Tomēr pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi (sankcijas un ierobežotas robežas) ir ierobežojuši tiešo ES un Krievijas ceļu tirdzniecību. Kopš 2022. gada ES sankcijas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas autopārvadātājiem iebraukt ES teritorijā, kas nozīmē, ka visas atlikušās kravas uz šiem tirgiem ir jāpārkrauj uz robežas uz vietējiem ES kravas automobiļiem. Tas ir ievērojami samazinājis kravas autopārvadājumu plūsmas uz austrumiem. Tā vietā Latvija no jauna koncentrējas uz alternatīviem austrumu-rietumu maršrutiem, piemēram, savienojumiem ar Ukrainu un Vidusāziju caur Lietuvu/Poliju vai Melno jūru, kā arī uz Kaukāza tirdzniecības apkalpošanu, izmantojot multimodālus risinājumus.
• Reģionālie un iekšzemes maršruti: Piemēram, pa Rīgas-Daugavpils ceļu kravas tiek nogādātas uz austrumu robežu , bet Liepājas ostu un Ventspils ostu savieno ar iekšzemes tirgiem. Ievērojams maršruts ir Liepājas-Lietuvas šoseja, kas atvieglo kravas automašīnu un prāmju kombinācijas (piekabes, kas pa jūru no Vācijas tiek nogādātas Liepājā un pēc tam ved tālāk). Latvijas apvedceļš A4/A5 ap Rīgu ir ļoti svarīgs izplatīšanai, un tā uzlabošanas mērķis ir mazināt sastrēgumus ap galvaspilsētu.

Jaunākās tendences un problēmas: gada pirmajā pusgadā kravu autopārvadājumi faktiski bija elastīgi un nedaudz pieauga. Autopārvadājumu apjoms 2024. gada pirmajā pusgadā sasniedza 35,0 miljonus tonnu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (Latvija: 2024. gada 1. pusgadā kravu autopārvadājumi pieauga, bet dzelzceļa un jūras kravu pārvadājumi samazinājās: statistika | Via Baltica). To noteica gan iekšzemes (+1,8 %), gan starptautisko (+6,6 %) autopārvadājumu pieaugums (Latvija: Autopārvadājumi pieauga, bet dzelzceļa un jūras kravu pārvadājumi samazinājās 2024. gada 1. pusgadā: statistika | Via Baltica). Šāds pieaugums liecina, ka autopārvadātāji pārņem daļu kravu, kas, iespējams, tika pārvietotas no dzelzceļa vai ostām. Tomēr autotransporta nozare saskaras ar problēmām:

• autovadītāju un jaudas trūkums: Tāpat kā visā Eiropā, arī Latvijas kravu pārvadājumu uzņēmumi ir saskārušies ar kravas automašīnu vadītāju un aprīkojuma trūkumu. Nozares ziņojumos norādīts, ka pēdējos gados ES mērogā ir vērojams kravas automašīnu jaudas trūkums (Riga as a strategic loģistikas centrs dzērienu piegādei Eiropā, Skandināvijā un Āzijā - The Spirits Business). Tas ir radījis spiedienu uz piegādes laiku un izmaksām, mudinot kravu nosūtītājus meklēt efektīvus maršrutus caur mazāk noslogotiem transporta mezgliem (kas ir viens no iemesliem, kāpēc daži no tiem izvēlas Baltijas maršrutus (Riga as a strategic logistics hub for beverages across Europe, Scandinavia and Asia - The Spirits Business)).
• ES Mobilitātes paketes noteikumi: Tiek ieviesti jauni ES autotransporta noteikumi (Mobilitātes pakete), kas paredz kravas automašīnu periodisku atgriešanos to izcelsmes valstī un jaunus noteikumus par autovadītāju norīkošanu darbā. Baltijas valstu pārvadātāji ir protestējuši, ka šie noteikumi palielina tukšo reisu skaitu un izmaksas (Mobilitātes pakete: strīds ES Tiesā, viesnīca ...) (ES transporta ministri aicina Eiropas Komisiju pārskatīt ...). Lai gan daži noteikumi tiek juridiski apstrīdēti, Latvijas kravas pārvadājumu uzņēmumi pielāgo savu darbību, lai saglabātu atbilstību (piemēram, optimizē maršrutu plānošanu, lai iekļautu obligātās atgriešanās). Šīs regulatīvās izmaiņas maina pārrobežu kravas pārvadājumu organizēšanu, kas, iespējams, ietekmēs cenu veidošanu un konkurētspēju.
• Robežu infrastruktūra: Ņemot vērā satiksmes modeļu izmaiņas, Latvija investē līdzekļus robežšķērsošanas infrastruktūrā ar kaimiņos esošajām ES valstīm (lai racionalizētu ES ziemeļu-dienvidu tirdzniecību) un uztur telpas pie austrumu robežām muitas kontrolei. Pat pie mazākiem apjomiem joprojām ir svarīga efektīva muitas apstrāde jebkuram tranzītam uz/no Krievijas vai Baltkrievijas (piemēram, kravām, uz kurām neattiecas sankcijas, vai humānās palīdzības sūtījumiem).

Neraugoties uz problēmām, autotransports joprojām ir elastīgākais un ātrākais reģionālo kravu pārvadājumu veids, kas ir Latvijas loģistikas pamatā. Blīvais autopārvadātāju tīkls - no vietējiem autopārvadātāju MVU līdz lieliem autoparkiem visā Baltijā - rada konkurētspējīgu autopārvadājumu pakalpojumu tirgu. To vidū integrētiem loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Raben Group, ir būtiska nozīme, jo tie piedāvā ne tikai kravas pārvadājumus, bet arī sadali un noliktavu pakalpojumus ar pievienoto vērtību. Raben Group darbība Latvijā nodrošina ikdienas grupveida pārvadājumus uz Poliju un ārpus tās, kas ļauj veikt piegādes 24-48 stundu laikā Baltijas valstīs un Centrāleiropā (Raben izveidoja šo pakalpojumu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ātriem autotransporta pārvadājumiem) (Baltijas valstis 24 stundās) (Baltijas valstis 24 stundās). Šāda veida nepārtraukta savienojamība ir ļoti svarīga, jo kravu nosūtītāji meklē uzticamus kravas pārvadājumu risinājumus mainīgo tirdzniecības maršrutu apstākļos.

Dzelzceļa transports: Pielāgošanās jaunai realitātei

Dzelzceļš Latvijā vēsturiski ir bijis tranzīta darbarīks, pārvadājot smagās beramkravas no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām un savienojot Baltijas jūru ar plašo Eirāzijas dzelzceļa tīklu. Tomēr pašreizējā situācija dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir sarežģīta. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2023. gadā bija 15,4 miljoni tonnu, kas ir par 27,5 % mazāk nekā 2022. gadā (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Šis straujais kritums atspoguļo strukturālu tranzīta kravu zudumu: pēdējos gados Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadājumi ir novirzīti no Baltijas maršrutiem (daļēji ģeopolitiskās spriedzes un Krievijas iekšzemes ostu attīstības dēļ) (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Latvija - Transporta pakalpojumi). Šī tendence krasi paātrinājās līdz ar ES sankcijām un karu Ukrainā, kā rezultātā krasi samazinājās galveno dzelzceļa kravu kategoriju apjoms:

• Naftas produkti un ķīmiskās vielas: ES aizliegumu dēļ Krievijas naftas eksportam ir strauji samazinājušies naftas un naftas produktu pārvadājumi pa dzelzceļu, kas savulaik bija Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora pamats. Latvijas ostās 2023. gadā uz kuģiem iekrauto naftas produktu apjoms samazinājās par 54,3 % (In 2023 a drop in freight transport by all modes of transport | Oficiālās statistikas portāls), kas tieši korelē ar dzelzceļa cisternu satiksmes samazināšanos.
• Ogles un minerālvielas: Vēl viena tradicionāla dzelzceļa kravu pārvadāšana (ogles no Krievijas raktuvēm uz Ventspili vai Rīgu) lielā mērā izzuda. Ogļu apjomi caur Latvijas ostām 2023. gadā kritās par ~64% (2023. gadā kravu pārvadājumu kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls), kas smagi skāra dzelzceļa transportu. Līdz 2024. gadam pa dzelzceļu pārvietojas tikai neliela daļa ogļu vai rūdas (piemēram, dažas Kazahstānas ogles vai vietējā kūdra), par ko liecina ogļu izkraušanas kritums ostās 2024. gada pirmajos 9 mēnešos vēl par 78% (In nine months less freights transported by all modes of transport | Oficiālās statistikas portāls) (Deviņosmēnešos parvisiem transportaveidiempārvadātokravu mazāk | Oficiālās statistikas portāls).
• Tranzīta konteineru vilcieni: Tika izpētīti multimodālie konteineru maršruti pa dzelzceļu (no Ķīnas/Centrālāzijas uz Rīgu), taču tie joprojām ir ierobežoti. “Kravas tranzītā” pa dzelzceļu 2023. gadā bija tikai 0,8 miljoni tonnu - gandrīz par 60 % mazāk nekā gadu iepriekš (2023. gadā kravu pārvadājumu kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Būtībā Eirāzijas sauszemes tiltu satiksme, kas joprojām notiek, lielākoties apiet Latviju (bieži dodas caur Baltkrieviju/Lietuvu vai caur Krieviju uz Kaļiņingradu).

Iekšzemes un reģionālais dzelzceļš: Iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2023. gadā faktiski pieauga par ~3,6 % līdz 1,7 miljoniem tonnu (2023. gadā kravu pārvadājumu samazinājums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Tas norāda uz zināmu pieaugumu iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu jomā , iespējams, pārvadājot vietējās preces (kokmateriālus, graudus) no iekšzemes ražotājiem uz ostām. Līdz 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par gandrīz 10% (In nine months less freights transported by all modes of transport | Oficiālās statistikas portāls). Piemēram, meža produkti ir spilgts punkts: Latvijas kokmateriālu un šķeldas eksports no iekšzemes apgabaliem uz ostas termināļiem ir atkarīgs no dzelzceļa. Ostā iekrauto kokmateriālu apjoms 2024. gada janvārī-septembrī ir palielinājies par 26,5 % (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls), kas liecina par pieaugošu dzelzceļa un multimodālo pārvadājumu izmantošanu mežsaimniecības loģistikā. Tāpat ir strauji pieaudzis graudu eksports (2023. gadā graudu apjoms +22% (2023. gadā samazinājums kravu pārvadājumos ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls)), bieži vien izmantojot dzelzceļa pārvadājumus no saimniecībām vai tranzītā no Lietuvas. Tomēr šie ieguvumi ir uz mazākas bāzes un nevar pilnībā kompensēt zaudētos Eirāzijas tranzīta vilcienus.

Dzelzceļa tirgus daļa: Rezultātā dzelzceļa daļa Latvijas kravu pārvadājumu tirgū ir samazinājusies. Dzelzceļš 2023. gadā pārvadāja tikai ~15 % no sauszemes kravu tonnāžas (15,4 Mt no ~96 Mt sauszemes kravu kopapjoma) (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls) (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls). Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar dzelzceļa īpatsvaru, kas pirms dažiem gadiem bija vairāk nekā 20 %. Pat Baltijas valstu ietvaros Latvijas dzelzceļš ir uzrādījis sliktākus rezultātus - 2022. gadā dzelzceļa daļa iekšzemes kravu pārvadājumos Latvijā joprojām bija 21 %, salīdzinot ar 39 % Igaunijā ([PDF] Rail Baltica in Economic Focus: Nr. 2, 2023.), bet 2023.-24. gadā šī atšķirība palielinājās. Strukturālā lejupslīde transporta nozarē sakarā ar tranzīta zudumu tiek atzīmēta kā galvenā ekonomiskā problēma Latvijai (Latvija - Transporta pakalpojumi) (2023 Country Report - Latvia). Reaģējot uz to, valdība un dzelzceļa nozare aktīvi meklē jaunas kravu pārvadājumu iespējas un modernizē infrastruktūru, lai padarītu dzelzceļu konkurētspējīgāku.

Modernizācija un projekti: Latvija strādā pie dzelzceļa nozares pielāgošanas nākotnei:

• Rail Baltica: Visvairāk pārveidojošais projekts, kas tiek īstenots, ir Rail Baltica, vairāk nekā 5 miljardus eiro vērtā ES atbalstītā iniciatīva, kuras mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa tīklā. Šī jaunā dzelzceļa līnija (1435 mm sliežu platums) vedīs no Polijas caur Lietuvu, Latviju un Igauniju (ar prāmja savienojumu uz Somiju). Latvijā Rail Baltica ietvers jaunu maršrutu no Lietuvas robežas līdz Rīgai un tālāk līdz Igaunijas robežai, kā arī atzarojumu uz starptautisko lidostu “Rīga”. Kad Rail Baltica būs pabeigta (2020. gadu beigās), tā nodrošinās iespēju ātrgaitas pasažieru vilcieniem un efektīviem kravas vilcieniem doties tieši uz dienvidiem uz Eiropu (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Latvija - Transporta pakalpojumi). Stratēģiskā nozīme: Tas Latvijai nodrošina alternatīvu ziemeļu-dienvidu dzelzceļa koridoru, samazinot atkarību no austrumu-rietumu bijušās padomju Savienības maršrutiem. Tas veicinās jaunas loģistikas plūsmas, piemēram, preču pārvietošanu pa dzelzceļu no Rietumeiropas uz Latviju (un otrādi), nemainot sliežu platumu. Piemēram, Raben Group un citi 3PL varētu iekraut piekabi Vācijā vai Polijā un bez problēmām nosūtīt to pa dzelzceļu uz Rīgu. Tas palielina Latvijas kā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgu izplatīšanas centra pievilcību.
• Austrumu-rietumu līniju elektrifikācija: Latvijas esošais dzelzceļa tīkls (sliežu platums 1520 mm) joprojām veido mugurkaulu kravu pārvadājumiem uz ostām un iekšzemes maršrutiem. Pašlaik tikai ~14 % no šī tīkla ir elektrificēti (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija, lai veicinātu ekonomikas attīstību), un galvenokārt tiek izmantotas dīzeļlokomotīves. Tika uzsākts liels elektrifikācijas projekts, kura mērķis ir elektrificēt 308 km no galvenā austrumu-rietumu koridora (Rīga-Daugavpils/Rēzekne) (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija ekonomiskās attīstības veicināšanai) (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija ekonomiskās attīstības veicināšanai). Mērķis ir uzlabot efektivitāti, samazināt degvielas izmaksas un emisijas, kas atbilst ES ilgtspējīga transporta mērķiem. Pāreja uz elektrovilcieniem palielinās arī vilcienu ātrumu un uzticamību (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija, lai veicinātu ekonomikas attīstību). Lai gan kravu pārvadājumu apjoma lejupslīdes dēļ nedaudz pārskatīja projekta darbības jomu, ar ES līdzfinansējumu tiek turpināta šā projekta daļas īstenošana, lai stiprinātu Latvijas dzelzceļa koridora starptautisko konkurētspēju (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija ekonomiskās attīstības veicināšanai) (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija ekonomiskās attīstības veicināšanai).
• Intermodālie termināļi: Latvija veic ieguldījumus intermodālos dzelzceļa-ceļu termināļos (piemēram, Salaspilī netālu no Rīgas), lai atvieglotu konteineru pārkraušanu un sadali ārpus dzelzceļa. Uzlabojot iespējas konteineru vilcieniem, Latvija cer nākotnē piesaistīt vairāk Eirāzijas konteineru pārvadājumu. Pat ja tiešie Ķīnas-Eiropas vilcieni caur Krieviju joprojām būs ierobežoti, pastāv potenciāls apkalpot Centrālāzijas tirdzniecību (Kazahstāna, Uzbekistāna) un darboties kā Baltijas vārti ES un Āzijas dzelzceļa maršrutiem, kad to ļaus ģeopolitiskie apstākļi.

Pakalpojumu pielāgošana: Latvijas dzelzceļš (LDz) un loģistikas operatori pielāgo savus pakalpojumus. Tie pārdod ziemeļu-dienvidu “Baltijas koridoru ” (kas savieno Somiju, Baltijas valstis un Poliju) kā alternatīvu maršrutu un meklē kravas no jauniem tirgiem. Piemēram, Latvija ir iesaistījusies sarunās ar Vidusāzijas valstīm par to, lai to Eiropā ievestās kravas caur Latvijas ostām virzītu pa Kazahstānas, Krievijas un Latvijas dzelzceļa līnijām (Kazahstāna un Latvija veidos transporta koridoru starp Ķīnu un ES - Stratēģija) (Kazahstāna un Latvija veidos transporta koridoru starp Ķīnu un ES - Stratēģija). Uzmanība tiek pievērsta arī iekšzemes dzelzceļa loģistikas uzlabošanai, piemēram, vairāk apaļkoku, kūdras, metālu un konteineru iekšējai transportēšanai, lai mazinātu sastrēgumus uz autoceļiem un sasniegtu ilgtspējības mērķus.

No konkurences viedokļa raugoties, dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā galvenokārt veic valsts dzelzceļš un daži privātie operatori, taču integrēti loģistikas uzņēmumi, piemēram, Raben Group, var ietekmēt pārvadājumu apjomus, izvēloties noteiktiem pārvadājumiem izmantot dzelzceļu salīdzinājumā ar autotransportu. Piemēram, Raben var izmantot dzelzceļu smagajiem vai beramkravu pārvadājumiem Baltijas valstīs vai no Rietumeiropas, kad tas ir iespējams, piedāvājot klientiem intermodālus risinājumus. Ņemot vērā ES centienus pārvietot kravu pārvadājumus no autotransporta uz dzelzceļu, lai samazinātu oglekļa emisijas, loģistikas pakalpojumu sniedzēji pēta iespējas radošā veidā izmantot dzelzceļu (piemēram, kombinācijā tuvsatiksmes pārvadājumi pa jūru un dzelzceļu vai Rail Baltica izmantošana nākotnē). Raben Group plašais tīkls un pieredze multimodālajos pārvadājumos ļauj tai gūt labumu no jebkādas dzelzceļa nozares atdzimšanas, piedāvājot klientiem elastīgus maršrutus (autotransports - ātrumam un elastībai, dzelzceļš - rentablām smagām kravām).

Kopumā Latvijas dzelzceļa transporta nozare atrodas pārejas periodā - no tranzīta modeļa, kas orientēts uz Krieviju, tā pāriet uz diversificētu, ES integrētu modeli. Lai gan pašreizējais pārvadājumu apjoms ir samazinājies, pašreizējie ieguldījumi un jauni koridori sola no jauna definētu dzelzceļa lomu. Ieinteresētajām personām tiek ieteikts sekot līdzi dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un apsvērt dzelzceļa iespējas (jo īpaši attiecībā uz lielgabarīta vai tālsatiksmes kravu pārvadājumiem), jo tiek ieviesti jauni maršruti, piemēram, Rail Baltica.

Jūras transports: Ostas pārorientējas uz jaunām kravām un maršrutiem.

Latvijas jūras ostas kalpo kā valsts vārti uz globālo tirdzniecību. Ir trīs lielākās starptautiskās ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja -, kuras visas ir brīvas no ledus visu gadu un integrētas ar autoceļu un dzelzceļa tīkliem. Šīs ostas vēsturiski padarīja Latviju par nozīmīgu Eirāzijas preču tranzīta koridoru. Mūsdienās Latvijas ostu nozarē notiek nozīmīgs pavērsiens: tradicionālie austrumu-rietumu tranzīta apjomi ir strauji samazinājušies, bet ostas ieņem jaunu lomu reģionālajā un globālajā loģistikā.

Pašreizējā caurlaides spēja: Latvijas ostās 2023. gadā kopumā pārkrāva 38,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6 % mazāk nekā 2022. gadā (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls). Tas bija straujš kritums, kas atspoguļoja Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravu zudumu. Līdz 2024. gada sākumam lejupvērstā tendence turpinājās - 2024. gada pirmajos 9 mēnešos ostu kravu kopējais apjoms bija 26,0 miljoni tonnu, par 11,2 % mazāk nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš (In nine months less freights transported by all modes of transport | Oficiālās statistikas portāls). Dažas ostas lejupslīde skāra vairāk nekā citas:

• Rīga: Rīgas brīvosta ir lielākā osta, kas šobrīd pārkrauj aptuveni pusi no Latvijas jūras kravu apjoma. Rīgas kravu apjoms 2023. gadā bija 18,8 miljoni tonnu (par 20,1 % mazāks nekā iepriekšējā gadā) (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). 2024. gada janvārī-septembrī Rīgā pārvadāja 13,1 miljonu tonnu kravu (-6,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri) (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Neraugoties uz kritumu, Rīga uzstādīja konteineru pārvadājumu rekordu, 2022. gadā pārkraujot vairāk nekā 5 miljonus tonnu konteinerkravu (aptuveni 465 000 TEU - lielākais apjoms vēsturē) (Pagājušajā gadā konteinerkravu pārkrauts visvairāk). 2023. gadā konteinerkravu apjoms caur Rīgu turpināja pieaugt, palielinoties par ~7,3 % (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls). Tas liecina, ka kuģniecības līnijas un kravu nosūtītāji izmanto Rīgu kā konteineru pārvadājumu mezglu pat tad, kad beramkravu pārvadājumu apjoms samazinās. Regulāri feeder reisi savieno Rīgu ar lielākajām Eiropas mezgla ostām (Roterdamu, Hamburgu u. c.), un 2022. gadā Rīga guva labumu no Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ pārorientētajām konteineru plūsmām (Krievijas un Ukrainas konflikts palielina Rīgas ostas konteineru caurlaides spēju). Konteineri tagad veido arvien lielāku daļu no Rīgas uzņēmējdarbības, atspoguļojot diversifikāciju.
• Ventspils: Ventspils ostā, kas savulaik bija naftas un akmeņogļu lielākais noieta tirgus, 2023. gadā kravu apjoms samazinājās līdz 10,4 miljoniem tonnu (-29,3 %) (2023. gadā samazinājās kravu pārvadājumi ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls). Savukārt 2024. gada 9 mēnešos ostā pārvadāja 5,6 miljonus tonnu kravu (-32% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 9 mēnešiem) (Deviņos mēnešos pārvadāts mazāk kravu visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Īpaši smagi Ventspili skāra Krievijas naftas (jēlnaftas un produktu) zaudējumi. Tomēr Ventspils pielāgojas, koncentrējoties uz citām beramkravām un ģenerālkravām, un tā joprojām ir svarīga ro-ro (roll-on/roll-off) pārvadājumiem. Svarīgs maršruts ir Stena Line prāmis no Ventspils uz Nynäshamn Zviedrijā, kas pārvadā kravas automašīnas, piekabes un pasažierus, savienojot Latvijas autotransportu ar Zviedriju. Ro-ro kravu apjoms ir samazinājies (2024. gadā Latvijas ostās ro-ro kravu apjoms samazinājies par ~11%) (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls), taču, pieaugot tirdzniecībai ar Skandināviju, šim maršrutam ir stratēģiska nozīme. Ventspilī ir arī attīstītas iekārtas mēslošanas līdzekļu pārkraušanai un tiek pētītas jaunas šķidro beramkravu iespējas (piemēram, ķimikālijas, uz kurām neattiecas sankcijas).
• Liepāja: Liepājas osta ir mazāka, bet ir salīdzinoši labi attīstījusies. Tā 2023. gadā pārkrāva 7,2 miljonus tonnu (tikai -4,9 % salīdzinājumā ar 2022. gadu) (2023. gadā kritums kravu pārvadājumos visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls), un 2024. gada janvārī-septembrī tā faktiski nedaudz pieauga līdz 5,2 miljoniem tonnu (+1,1 % salīdzinājumā ar 2022. gadu) (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadājumos visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Liepājas noturība ir saistīta ar graudu eksportu un ro-ro pārvadājumiem. Tā ir galvenā graudu osta, kas apkalpo Latvijas lauksaimniecību, kā arī daļu tranzīta graudu no Lietuvas un pat Ukrainas. Graudu apjoms Latvijas ostās 2023. gadā pieauga par 22 % (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls), jo Baltijas ostas palīdzēja aizpildīt iztrūkumu Melnās jūras traucējumu laikā. Liepājā atrodas arī ro-ro prāmis uz Travemindi Vācijā, kas ir kļuvis par būtisku saikni Baltijas valstu un Vācijas tirdzniecībā (kravas automašīnu un preču pārvietošana starp reģioniem). Ar šīm nišām Liepāja nostiprina savu kā elastīga daudzfunkcionāla osta lomu.
• Mazās ostas: Turklāt Latvijā ir vairākas mazās ostas (piemēram, Skulte, Mērsrags, Salacgrīva), kas 2023. gadā kopā pārkrāva ~2,2 Mt kravu (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Šajās mazākās ostās galvenokārt tiek pārvadāti kokmateriāli, šķelda un vietējie produkti. Interesanti, ka mazo ostu apjomi 2023. gadā palielinājās (+0,3 %) (2023. gadā kravu pārvadājumu samazinājums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls), liecinot par vietējo eksportētāju pieaugošu izmantošanu.

Kravu sortimenta izmaiņas: Kravu sastāvs Latvijas ostās ievērojami mainās:

• Samazinās kravu skaits: Kā jau minēts, sankciju dēļ krietni samazinājušās ogļu un naftas kravas (piemēram, ogļu gandrīz nav, naftas produktu kravu apjoms samazinājies par ~54% (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls)). Arī metāli no Krievijas (piemēram, tērauds, rūda) ir samazinājušies; dzelzsrūdas imports 2024. gadā samazinājās par 33% (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Šie samazinājumi uzsver ģeopolitisko ietekmi - sankcijas un pašas Krievijas ieguldījumi ostās pastāvīgi maina tirdzniecības ceļus.
• Pieaugošais preču apjoms: Tikmēr lauksaimniecības un mežsaimniecības preču apjoms pieaug. Graudu apjomi sasniedza jaunus rekordus - šī tendence, visticamāk, turpināsies, jo Latvija un tās kaimiņvalstis palielina graudu eksportu. Koksnes eksports caur ostu ir spēcīgs (2023. gadā tikai nedaudz samazinājies, bet 2024. gadā - ievērojami pieaudzis) (2023. gadā samazinājums kravu pārvadājumos ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls) (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls). Koksnes šķelda 2024. gada 9. mēnesī piedzīvoja milzīgu +44,7% lēcienu (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls); Eiropas pieprasījums pēc biomasas kurināmā ir padarījis koksnes šķeldu par aktuālu Latvijas eksporta preci. Lielākais veiksmes stāsts irkonteineri - pieaugums 2024. gadā tuvojas 10 % (Deviņos mēnešos mazāk kravu pārvadāts visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls) - tas atspoguļo gan pārstrukturētos tirdzniecības maršrutus (daļa kravu, kas agrāk tika pārvadātas caur Krieviju, tiek konteinerizētas caur Baltijas ostām), gan ostu stratēģiskos centienus piesaistīt vairāk līnijpārvadājumu (Pērn visvairāk tika pārkrautas konteinerizētās kravas). Šis konteineru kravu pieaugums ir īpaši būtisks nākotnē, jo tas Latviju loģistikas jomā virza augšup loģistikas vērtību ķēdē (konteineros bieži vien tiek pārvadātas augstākas vērtības preces un sarežģītākas loģistikas vajadzības, un šajā jomā 3PL, piemēram, Raben, ir izcilākie).
• Stabils vai jaukts: Pārvadājumi ar prāmjiem/RO-RO ir stabila, lai gan neliela sastāvdaļa; ro-ro vienību (kravas automašīnu/piekabju) plūsma caur Latvijas ostām ir samazinājusies ekonomikas lejupslīdes apstākļos, taču tās joprojām ir svarīgas. Vēl viens segments irminerālmēsli un ķimikālijas - daļa minerālmēslu tranzīta no Baltkrievijas ir sankcionēta, bet daži minerālmēslu veidi (izņemot potašu) joprojām tiek pārvadāti caur Rīgu un Ventspili, veicot stingru kontroli. Ostas ir spiestas nodrošināt atbilstību visām ES normatīvo aktu izmaiņām šajā jomā.

Galvenie maršruti un pakalpojumi pa jūru: Latvijas ostas veido svarīgus mezglus vairākos tirdzniecības maršrutos:

• Baltijas jūras pievedceļi: Regulāra tuvsatiksmes kuģošana savieno Rīgu (un mazākā mērā arī Ventspili) ar Eiropas lielajiem konteineru centriem (Roterdamu, Hamburgu, Brēmerhāfenu) un citām Baltijas ostām. Piemēram, konteineru pievedceļi savieno Rīgu ar Skandināvijas ostām un Poliju. Tas padara Latviju par neatņemamu Baltijas jūras loģistikas ekosistēmas daļu, kur preces var tikt pārdalītas reģionālā mērogā. Daži uzņēmumi tagad izmanto Rīgu kā Ziemeļeiropas izplatīšanas centru, apzinoties, ka no Rīgas tie var efektīvi sasniegt arī Skandināviju un Apvienoto Karalisti (Riga as a strategic logistics hub for beverages across Europe, Scandinavia and Asia - The Spirits Business) (Riga as a strategic logistics hub for beverages across Europe, Scandinavia and Asia - The Spirits Business).
• Skandināvijas savienojumi: Kā jau minēts, ro-ro prāmji no Ventspils (uz Zviedriju) un Liepājas (uz Vāciju/Zviedriju) efektīvi paplašina Eiropas kravu autopārvadājumu tīklu pāri Baltijas jūrai. Šīs prāmju līnijas ir galvenie maršruti kravas pārvadājumu uzņēmumiem (ļaujot autovadītājam uzkāpt uz prāmja, atpūsties un turpināt braukšanu otrā pusē). Pieaugot tirdzniecībai ar tādiem augstas pirktspējas tirgiem kā Skandināvija, šie maršruti kļūst arvien vērtīgāki (Rīga kā stratēģisks loģistikas mezgls dzērieniem Eiropā, Skandināvijā un Āzijā - The Spirits Business). Kravas automašīna var tikt iekrauta Stokholmā, pārcelties ar prāmi uz Ventspili un nākamajā dienā sasniegt Rīgu vai tālāk - multimodāls savienojums, kas apiet sauszemes ceļu pārslogotību.
• Eirāzijas jūras ceļi: Rīga piedalās arī pasaules kuģniecības maršrutos. Piemēram, daži konteineru pārvadājumi no Austrumāzijas izkrauj kravas no Baltijas valstīm Rīgā, izmantojot fīderus no tādiem mezgliem kā Roterdama. Ir bijuši pat gadījumi, kad lielāki kuģi (Panamax izmēra kuģi) piestāj Rīgā, lai veiktu īpašus beramkravu pārvadājumus. Turklāt Latvija ir izpētījusi iespēju izveidot jaunus jūras maršrutus uz Melnās jūras reģionu (tirdzniecībai ar Ukrainu, Gruziju). Lai gan Melnās jūras un Baltijas “vidējais koridors” ir sarežģīts kara dēļ, Latvijas iestādes ir izrādījušas interesi par multimodālu ķēžu izveidi, kas varētu pārvietot preces no Vidusāzijas pāri Kaspijas un Melnajai jūrai līdz Baltijas valstīm (LATVIA WANTS EU TO EXTEND CORRIDOR | Journal of Commerce). Tā drīzāk ir nākotnes iespēja, kamēr šajos reģionos nebūs stabilitātes.

Ostu attīstība un politika: Latvijas ostas nestāv uz vietas:

• Rīgas brīvostas pārvaldei ir mērķis izveidot Rīgu par vadošo ostu Baltijā un galveno ekonomiskās izaugsmes avotu (Vialatvia.com | Freeport of Riga) (Vialatvia.com | Freeport of Riga). Centieni ietver infrastruktūras modernizāciju (nesen veikta padziļināšana un modernizācija Baltijas konteineru terminālī, lai tas varētu uzņemt lielākus kuģus (Krievijas un Ukrainas konflikts palielina Rīgas ostas boksu caurlaides spēju)), ostas procesu digitalizāciju un ieguldījumu stimulus jauniem termināļiem. Rīgas ostas jauda vēl nebūt nav pilnībā izmantota (pašreizējā caurlaides jauda ir ~19 Mt salīdzinājumā ar jaudu ~63 Mt) (Vialatvia.com | Freeport of Riga), tāpēc ir daudz iespēju piesaistīt jaunas kravu plūsmas.
• Liepājas un Ventspils ostu pārvaldes aktīvi meklē diversifikācijas iespējas. Liepāja pabeidza viļņlauža paplašināšanu un padziļināja ostu, kā arī palielina lauksaimniecības preču noliktavu jaudu. Ventspilī ir uzbūvēti jauni beramkravu termināļi un pat ar kravām nesaistīti projekti (piemēram, ostā plānota 100 MW saules enerģijas elektrostacija, kas paredz neizmantotās zemes izmantošanu, lai gūtu ienākumus un zaļo enerģiju) (Port of Riga to host 100 MW solar plant - PV Magazine). Šie ieguldījumi uzsver apņemšanos saglabāt konkurētspēju un piedāvāt klientiem modernas iekārtas.
• Regulatīvā vide: Reaģējot uz sankcijām, Latvijas ostas un muita ir pastiprinājušas kontroli, pastiprinot sensitīvu preču skenēšanu un uzraudzību. Tomēr tās joprojām ir atvērti un neitrāli vārti jebkurai likumīgai tirdzniecībai. Turklāt Latvija saskaņo ostu pārvaldību ar ES standartiem un apsver iespēju noteiktos termināļos piesaistīt ārvalstu operatorus , lai palielinātu efektivitāti un caurlaides spēju. Arī vides aizsardzības noteikumi (piemēram, SJO prasības attiecībā uz degvielu ar zemu sēra saturu) Latvijas ostās ir ieviesti raiti, un ir pieejami jauni tīrāku degvielu bunkurēšanas pakalpojumi.

No loģistikas pakalpojumu sniedzēju viedokļa pārmaiņas Latvijas jūras ostu nozarē nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem jābūt elastīgiem. Raben Group loma jūras transporta jomā ir veicināt visaptverošus risinājumus: koordinēt jūras kravu pārvadājumus, ostas pārkraušanu un tālāku piegādi. Piemēram, Raben var pārvaldīt konteineru, kas ierodas Rīgā, - nokārtot muitas formalitātes, vajadzības gadījumā uzglabāt to noliktavā un nogādāt kravas automašīnās līdz galamērķim ES kā daļu no integrēta pakalpojuma. Pieaugot konteineru apjomam un palielinoties daudzveidīgu kravu plūsmai, tāda 3PL, kā Raben, kas spēj orientēties ostu darbībās un piedāvāt multimodālu tālāko transportu, ir konkurētspējīga priekšrocība. Turklāt, tā kā klienti meklē alternatīvas pārpildītajām Rietumeiropas ostām, Raben var izcelt Latvijas ostas kā efektīvu ieejas punktu ES tirgū.

Kopumā Latvijas jūras transporta nozarē notiek līdzsvara atjaunošana: lai gan ārējo faktoru dēļ kopējais apjoms ir mazāks, ostas kļūst diversificētākas un reģionāli integrētākas. Tas rada iespējas jauniem tirdzniecības ceļiem un pakalpojumiem - no Baltijas jūras tuvsatiksmes maršrutiem līdz potenciālai Vidusāzijas tirdzniecības apkalpošanai. Ieinteresētajām personām būtu jāņem vērā Latvijas apņemšanās attīstīt ostas un jāapsver iespēja novirzīt kravas caur Latvijas ostām, ja tas ir izdevīgi laika vai izmaksu ziņā (jo īpaši Ziemeļeiropas apkalpošanai vai tradicionālo maršrutu traucējumu gadījumā).

(Faili:Rīgas osta. Konteineri (44944083721).jpg - Wikimedia Commons) Konteineru operācijas Rīgas ostā, atspoguļojot tās pieaugošo lomu viengabalainu kravu apstrādē mainīgā kravu sortimenta apstākļos. (2023. gadā kravu pārvadājumu samazinājums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls) (2023. gadā kravu pārvadājumu samazinājums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls)

Gaisa transports: Mazs apjoms, pieaugoša nozīme

Lai gan apjoma ziņā gaisa transports Latvijā ir salīdzinoši neliels, tas ir būtisks starptautiskās loģistikas puzles komponents, jo īpaši attiecībā uz augstas vērtības, laika ziņā jutīgām kravām un savienojamību ar pasaules tirgiem. Starptautiskā lidosta “Rīga” (RIX) ir Latvijas gaisa transporta centrālais punkts, kas ir lielākā lidosta Baltijā un kalpo kā reģiona galvenais gaisa kravu pārvadājumu centrs.

Kravu apjoms: 2023. gadā lidostā “Rīga” tika apkalpoti aptuveni 19,2 tūkstoši tonnu kravu (aviokravu un pasta) (2023. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls). Tas bija par aptuveni 9 % mazāk nekā 2022. gadā, atspoguļojot globālo gaisa kravu tirgus atdzišanu pēc pandēmijas maksimuma. Raugoties perspektīvā, 19 tūkstoši tonnu ir neliela daļa no kopējā Latvijas kravu apjoma, taču aviopārvadājumu vērtības blīvums ir ārkārtīgi liels - šie sūtījumi bieži ietver elektroniku, farmācijas produktus, e-komercijas pakas un citas preces, kur ātrums ir ļoti svarīgs. Rīgas aviokravu apjoms 2024. gada pirmajos 9 mēnešos bija 13,3 tūkstoši tonnu, kas ir par 5,2 % mazāk nekā iepriekšējā gadā (Deviņos mēnešos ar visiem transporta veidiem pārvadāto kravu mazāk | Oficiālās statistikas portāls), kas liecina, ka lejupslīde turpinās arī 2024. gadā. Tomēr paredzams, ka gaisa kravu pārvadājumu pieprasījums pakāpeniski atjaunosies līdz ar ekonomisko aktivitāti un pieaugošo e-komerciju.

Gaisa kravu pārvadājumu segmenti: Latvijas gaisa kravu pārvadājumus var iedalīt vairākos galvenajos segmentos (Rīgas lidostā sāk kravu pārvadājumu centra projektu | Jaunumi | Air Cargo News):

• Augstas vērtības preču eksports/imports: Daudzi Latvijas un reģionālie uzņēmumi izmanto gaisa satiksmi, lai eksportētu, piemēram, specializētas mašīnu detaļas vai importētu elektroniku un medicīnas iekārtas. Lai gan šīs preces nav lielas tonnāžas ziņā, tām nepieciešama ātra piegāde un rūpīga apstrāde.
• Pasts un e-komercija: Rīga kalpo kā tranzīta punkts starptautiskajam pastam un eksprespasta pakām Baltijas valstīs. Tas ietver gan pasta sūtījumus, gan sūtījumus, ko sūta integrētie uzņēmumi (DHL, UPS, FedEx), kas veic regulārus kravu pārvadājumus vai kravas automašīnu pievadus uz RIX. Pasta un e-komercijas sūtījumu pārvadājumi veido ievērojamu daļu no Rīgas kravu tonnāžas (Rīgas lidostā sāk kravu pārvadājumu mezgla projektu | Jaunumi | Air Cargo News), un šis segments ir gatavs pieaugt, jo reģionā paplašinās tiešsaistes mazumtirdzniecība.
• Tranzīta gaisa kravu pārvadājumi: RIX tiek izmantots kā tranzīta kravu pārsēšanās mezgls. Piemēram, kravas starp NVS valstīm un Eiropu vai starp Āziju un Ziemeļeiropu var tikt konsolidētas caur Rīgu. Pašlaik tas ir ierobežots, bet, modernizējot infrastruktūru, Rīga vēlas pārņemt vairāk tranzīta pārvadājumu, ņemot vērā tās mazāk noslogoto vidi salīdzinājumā ar lielajiem ES tranzītmezgliem.
• Nemilitārās tranzīta preces: Interesanti, ka Latvijai pagātnē bija svarīga loma kā daļai no Ziemeļu sadales tīkla Afganistānas apgādei (kā NATO kravu maršrutam). Lai gan tas ir beidzies, šī pieredze ļāva Rīgai attīstīt specializētu preču tranzīta iespējas. Mūsdienās nemilitārs tranzīts varētu ietvert tādas lietas kā humānās palīdzības piegādes vai citas preces, kas tiek pārvadātas ar čarterreisu starpniecību.

Aviosabiedrība un tīkls: Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir dominējošais spēlētājs gaisa kravu pārvadājumu jomā, izmantojot RIX. 2023. gadā airBaltic pasažieru reisos pārvadāja vairāk nekā 9400 tonnu kravu un pasta sūtījumu (Cargo hub project starts at Riga Airport | News | Air Cargo News), saglabājot lielākā kravu pārvadātāja statusu lidostā “Rīga”. airBaltic tīkls ar ~70 galamērķiem (kas ietver lielākos Eiropas mezglus un dažus Centrālāzijas un Tuvo Austrumu maršrutus) nodrošina vēdera kapacitāti, kas ļauj kravas ekspeditoriem ar vienu pārsēšanos nogādāt preces uz un no Latvijas. Attiecībā uz specializēto kravas pārvadājumu kapacitāti integrētie uzņēmumi (DHL u. c.) veic regulārus lidojumus, piemēram, DHL katru nakti veic kravas reisu caur Rīgu, lai savienotu Baltijas valstis ar savu Eiropas tranzītmezglu. Turklāt pēc vajadzības Rīgu izmanto arī ad hoc čarterlidmašīnas (piemēram, negabarīta kravām vai lieliem e-komercijas uzplūdiem).

Būtisks notikums ir lidostā “Rīga” īstenotais Baltijas kravu pārvadājumu centra projekts. Sadarbībā ar airBaltic 2024. gada sākumā tika uzsākta jaunas kravu apstrādes iekārtas būvniecība (lidostā “Rīga” sākas kravu pārvadājumu centra projekts | Jaunumi | Air Cargo News) (lidostā “Rīga” sākas kravu pārvadājumu centra projekts | Jaunumi | Air Cargo News). Šis modernais kravas pārvadājumu mezgls būs aprīkots ar ~5 000 m^2 kravas telpām, kas būs aprīkotas ar daļēji automatizētām apstrādes sistēmām (Cargo hub project starts at Riga Airport | News | Air Cargo News). Tajā tiks ierīkotas telpas ar kontrolētu temperatūru farmācijas precēm, drošas noliktavas augstas vērtības precēm un dzīvu dzīvnieku apstrādes zonas (Cargo hub project starts at Riga Airport | News | Air Cargo News), tādējādi būtiski pielāgojot Rīgas sauszemes infrastruktūru starptautiskajiem standartiem. Daļēji iemesls tam ir tas, ka esošais kravu terminālis (vecāks angārs) atrodas plānotā Rail Baltica dzelzceļa pagarinājuma līdz lidostai ceļā (Cargo hub project starts at Riga Airport | News | Air Cargo News). Jaunais kravu pārvadājumu centrs, kas tiks pabeigts līdz 2025. gadam, palielinās Rīgas kravu pārvadājumu jaudu līdz 45 000 tonnu gadā (Cargo hub project starts at Riga Airport | News | Air Cargo News). Tas ir ievērojams jaudas pieaugums, kas liecina par izaugsmes gaidām. Tas arī saskaņo gaisa kravu pārvadājumus ar intermodālo nākotni: jo īpaši Rail Baltica savienojums ļaus tieši lidostas teritorijā pārkraut kravas starp gaisa transportu un dzelzceļu, kas ir unikāla loģistikas priekšrocība Rīgai reģionā.

Stratēģiskās priekšrocības gaisa transporta jomā:

• Ģeogrāfiskais aptvērums: Rīgas centrālā atrašanās vieta Baltijā nozīmē, ka tā var efektīvi apkalpot ne tikai Latviju, bet arī Igauniju, Lietuvu un pat daļu Krievijas rietumu apgabala kravu aviopārvadājumu izplatīšanai. Piemēram, daži eksportētāji no Lietuvas ziemeļu daļas savas preces ved uz lidostu “Rīga”, lai nodrošinātu labāku savienojamību. Arī Helsinki un Stokholma atrodas īsas lidojuma distances attālumā, padarot Rīgu par iespējamu Ziemeļeiropas sekundāro tranzītmezglu atsevišķās nišās.
• Efektivitāte un paplašināšanās: Lidosta “Rīga” ir nepārtraukti paplašināta un modernizēta. Jau 2013. gadā tā apkalpoja rekordlielu vairāk nekā 53 500 tonnu (vienreizējs maksimums militārā tranzīta dēļ) (Latvia: An essential global strategic transit hub -), pierādot, ka nepieciešamības gadījumā tā spēj apkalpot lielus apjomus. Lidostas stratēģijas mērķis ir līdz 2023. gadam dubultot kravu apjomu no ~20 tūkstošiem tonnu 2016. gadā līdz ~42 tūkstošiem tonnu (Latvia: An essential global strategic transit hub -) (lai gan šis laika grafiks var ieilgt, ambīcijas paliek). Salīdzinājumā ar lielākajām ES lidostām Rīgā ir mazāk sastrēgumu, tāpēc tā var piedāvāt ātrāku apkalpošanas laiku, kas ir pievilcīgs piedāvājums, kad lielie transporta mezgli saskaras ar kavēšanos.
• Pasažieru skaita pieauguma sinerģija: airBaltic panākumi pasažieru skaita pieaugumā (Rīga ir plaukstošs tranzītmezgls, kurā tuvākajos gados gaidāms vairāk nekā 7 miljoni pasažieru) nodrošina lielāku vēdera kapacitāti un plašākas galamērķu iespējas kravu pārvadājumiem. Piemēram, ja airBaltic atklātu tiešu maršrutu uz Āziju vai Ziemeļameriku, tas pavērtu jaunus tiešos kravas ceļus.

Raben Group skatījumā gaisa kravu pārvadājumu pakalpojumi papildina tās autotransporta/jūras pārvadājumu piedāvājumu. Raben darbojas gaisa kravu ekspedīcijas jomā, kas nozīmē, ka tā var pārvaldīt kravas no “no durvīm līdz durvīm”, ieskaitot gaisa posmu. Latvijā Raben var konsolidēt kravas, nokārtot muitas formalitātes RIX lidostā (vajadzības gadījumā izmantojot lidostas brīvo zonu) un nodrošināt piegādi pēdējā kilometrā pēc ierašanās. Raben iespēju izcelšana gaisa loģistikas jomā ir svarīga tirgū, kur klientiem var būt nepieciešams paātrināt daļu no piegādes ķēdes. Īpaši tādās nozarēs kā automobiļu rezerves daļas, elektronika vai farmācija Baltijā partneris, kas var ātri rezervēt gaisa kravas telpu un nodrošināt ar to saistīto loģistiku, ir vērtīga priekšrocība.

Kopumā, lai gan gaisa transporta apjoms Latvijā ir neliels, tā kvalitatīvā nozīme pieaug. Tādi ieguldījumi kā jaunais kravu pārvadājumu mezgls un integrācija ar Rail Baltica, visticamāk, palielinās pārvadājumu apjomus un nostiprinās Rīgas kā Baltijas reģiona gaisa kravu vārteju lomu. Ieinteresētajām personām būtu jāņem vērā gaisa kravu pārvadājumi kā iespēja kritiski svarīgiem sūtījumiem un jāseko līdzi jauniem maršrutiem un iekārtām, kas varētu padarīt Latviju par vēl pievilcīgāku izcelsmes/galamērķi globālajiem gaisa pārvadājumu tīkliem.

Latvijas stratēģiskā nozīme Eiropas un pasaules loģistikā

Neraugoties uz nesenajām pārmaiņām, Latvija saglabā stratēģisku loģistikas pozīciju Eiropā un ārpus tās. Tās vērtība ir saistīta ar vairāku reģionu savienošanu:

• Tilts starp Rietumeiropu un Austrumiem: Latvija atrodas uz ES austrumu robežas un vēsturiski savienoja Eiropas tirgus ar Krieviju, Baltkrieviju un tālāk ar Vidusāziju un Ķīnu, izmantojot Transsibīrijas maģistrāli (Latvija: būtisks globāls stratēģisks tranzītmezgls -) (Latvija: būtisks globāls stratēģisks tranzītmezgls -). Lai gan tiešā tirdzniecība ar Krieviju tagad ir ierobežota, šī ģeogrāfiskā vārtu loma joprojām ir aktuāla. Latvija var kalpot kā kontrolēts iebraukšanas/izbraukšanas punkts ES un Āzijas tirdzniecībai saskaņā ar atbilstošiem noteikumiem (piemēram, apstrādājot preces, uz kurām neattiecas sankcijas, vai humānās palīdzības sūtījumus uz Austrumiem). Turklāt, attīstoties Eirāzijas loģistikas koridoriem, Latvija ir gatava piedalīties jaunos maršrutos, kas apiet konfliktu zonas. Viena no šādām koncepcijām ir "Vidējais koridors ”, kas paredz, ka preces no Vidusāzijas šķērso Kaspijas jūru, pēc tam pa Kaukāzu un Melno jūru nonāk Eiropā - šādā scenārijā Latvijas ostas un dzelzceļš varētu būt pēdējais posms, pa kuru šīs preces nonāk ES ziemeļu virzienā. Latvijas un Kazahstānas dzelzceļa uzņēmumi ir apsprieduši konkurētspējīga Ķīnas un Eiropas maršruta izveidi caur Kazahstānu un Rīgu (Kazakhstan and Latvia to create transport corridor between China and the EU - Strategeast), uzsverot nākotnes potenciālu, ja politiskā situācija uzlabosies.
• Eiropas ziemeļu-dienvidu savienojamība: Latvija ir ES Ziemeļu jūras un Baltijas TEN-T koridora ziemeļu daļa, kas ved no Beļģijas/ Nīderlandes ostām caur Vāciju un Poliju uz Baltijas valstīm. Ar Rail Baltica un notiekošo autoceļu modernizāciju Latvija būs tieši savienota ar Eiropas ziemeļu-dienvidu artērijām. Tas nozīmē, ka ražotājs Vācijā vai Itālijā varēs droši nosūtīt detaļas uz Latviju pa dzelzceļu vai kravas automašīnām, izmantojot to pašu integrēto tīklu. Turklāt Latvijas tuvums Ziemeļvalstīm piešķir Latvijai īpašu lomu - tā var novirzīt preces uz/no Skandināvijas. Daudzi uzņēmumi atzīst, ka Rīga var kalpot kā loģistikas centrs, kas apkalpo Skandināviju un Ziemeļeiropu (Riga as a strategic logistics hub for beverages across Europe, Scandinavia and Asia - The Spirits Business) (Riga as a strategic logistics hub for beverages across Europe, Scandinavia and Asia - The Spirits Business), īpaši ņemot vērā augstās izmaksas un jaudas problēmas dažos Ziemeļvalstu loģistikas centros. No Rīgas pa autoceļiem/jūru var piegādāt dzērienus uz visām Baltijas valstu galvaspilsētām 24 stundu laikā, bet uz Somiju, Zviedriju vai Polijas ziemeļiem - 48 stundu laikā (Latvia: An essential global strategic transit hub -). Šī centrālā atrašanās vieta Baltijas jūras reģionā padara Latviju par tramplīnu, kas ļauj sasniegt desmitiem miljonu lielu tirgu Baltijā, Ziemeļvalstīs un Austrumeiropā.
• Multimodālā integrācija: Tikai nedaudzas Latvijas lieluma valstis var lepoties ar tik labi attīstītiem un savstarpēji papildinošiem visiem četriem transporta veidiem (autotransports, dzelzceļš, jūras un gaisa transports). Spēja pārvietot kravu no viena transporta veida uz citu (konteineru pārkraušana no kuģa uz dzelzceļu vai no kravas automašīnas uz lidmašīnu u. c.) kļūst arvien vērtīgāka elastīgām piegādes ķēdēm. Latvijas transporta stratēģijā ir skaidri noteikts mērķis izveidot pilnībā multimodālu sistēmu, kas integrēta ar Eiropas transporta tīkliem (Latvija - Transporta pakalpojumi). Praksē tas nozīmē, ka sūtījums var iebraukt Latvijā ar vienu transporta veidu un salīdzinoši viegli izbraukt no Latvijas ar citu. Piemēram, konteiners no Austrumāzijas var ierasties Rīgā pa okeānu, tikt pārsēdināts uz vilcienu virzienā uz Centrāleiropu, pēc tam ar kravas automašīnu nogādāts galamērķī - un tas viss notiek neitrālā, uz ES balstītā loģistikas sistēmā. Šāda elastība ir pievilcīga kravas nosūtītājiem, kas dažādo pārvadājumus ilgtspējības mērķu vai riska pārvaldības dēļ. ES “Zaļā politika” liek vairāk kravu pārvadāt pa dzelzceļu un jūru, lai samazinātu emisijas; Latvija ir labās pozīcijās, lai atvieglotu šādu pārorientēšanos, jo tā modernizē dzelzceļu (elektrifikācija, Rail Baltica) un tai jau ir stabili tuvsatiksmes jūras savienojumi. Ilgtermiņā tas varētu palielināt Latvijas nozīmi videi draudzīgākās piegādes ķēdes konfigurācijās (piemēram, izmantojot Baltijas jūras maršrutu un dzelzceļu, lai izvairītos no pārvadājumiem no Spānijas uz Somiju tikai pa autoceļiem).
• Stratēģiskā infrastruktūra un drošība: Papildus loģistikai Latvijas infrastruktūrai kā NATO austrumu flanga daļai ir stratēģiska militāra nozīme. Ieguldījumi “divējāda lietojuma” infrastruktūrā (kas dod labumu gan civilajai, gan aizsardzības mobilitātei), piemēram, dziļākās ostās, kas var apkalpot jūras spēku kuģus, vai dzelzceļa līnijās, pa kurām var pārvadāt militāro aprīkojumu, vēl vairāk uzsver Latvijas nozīmi. Nesen veiktajā Rīgas ostas modernizācijā kā viens no ieguvumiem skaidri norādīts militārās mobilitātes uzlabošana (Port of Riga improves rail, road, and berth infrastructure). Ieinteresētajām pusēm tas nozīmē, ka Latvijas koridori, visticamāk, saņems pastāvīgu ES atbalstu un finansējumu, nodrošinot to funkcionalitāti un modernitāti (droša likme ilgtermiņa loģistikas plānošanai).
• Ekonomiskā un regulatīvā stabilitāte: Kā ES un Šengenas zonas dalībvalsts Latvija piedāvā stabilu tiesisko vidi un piekļuvi kopējam tirgum. Loģistikas operācijas Latvijā gūst labumu no ES standartiem, aizsardzības un muitas savienības: Latvijā noformētās kravas var brīvi pārvietoties uz jebkuru citu ES valsti. Tas ļauj izmantot Latviju kā importa vārtus visā ES. Turklāt Latvija ir pazīstama ar efektīvām muitas un IT sistēmām, kas atvieglo tranzītu. Muitā, ostās un dzelzceļā ir plaši ieviestas digitālās sistēmas un elektroniskā datu apmaiņa, kas nodrošina salīdzinoši ātru apstrādi (Latvija: būtisks pasaules stratēģiskais tranzīta mezgls). Kopā ar konkurētspējīgām darbaspēka izmaksām loģistikas nozarē (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Latvija - Transporta pakalpojumi) šie faktori palielina Latvijas kā loģistikas bāzes pievilcību.

Galu galā Latvijas stratēģiskā nozīme slēpjas tās pielāgošanās spējā. Pat samazinoties tradicionālajām tranzīta plūsmām, valsts ir ātri pārorientējusies uz alternatīviem tirgiem un koridoriem. Piemēram, Latvijas loģistikas uzņēmumi tagad aktīvi orientējas uz uzņēmējdarbību Vidusāzijā, Kaukāzā un Skandināvijā, lai aizpildītu radušos trūkumu (Riga as a strategic logistics hub for beverages across Europe, Scandinavia and Asia - The Spirits Business). Viņi izceļ Latvijas spēju savienot šos reģionus: caur Latviju var nosūtīt kravu no Vācijas uz Kazahstānu vai no Zviedrijas uz Uzbekistānu, izmantojot dažādus transporta veidus. Šādi maršruti ļauj izvairīties no pārslogotiem Rietumeiropas mezgliem un var būt konkurētspējīgi izmaksu ziņā.

Globāliem kravu nosūtītājiem un ekspeditoriem, tostarp Raben Group, Latvijas pieaugošā loma nozīmē jaunas iespējas veidot optimizētas piegādes ķēdes:

• Kravas nosūtītājs varētu konsolidēt Baltijas un Somijas kravas Rīgas noliktavā (izmantojot zemākas noliktavu izmaksas un pieejamo platību, kā norādījuši nozares eksperti, kas norāda uz noliktavu trūkumu Rietumeiropā (Rīga kā stratēģisks loģistikas mezgls dzērieniem visā Eiropā, Skandināvijā un Āzijā - The Spirits Business)) un pēc tam ātrāk nosūtīt galapatērētājiem.
• Uzņēmumi, kas vēlas nodrošināt nepārtrauktību ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, varētu virzīt daļu apjoma caur Latviju kā nodrošinājumu (piemēram, dažādojot ieejas punktus Eiropā).
• Pieaugot sastrēgumiem starp austrumiem un rietumiem un kravas automašīnu trūkumam Eiropā (Rīga kā stratēģisks loģistikas mezgls dzērieniem Eiropā, Skandināvijā un Āzijā - The Spirits Business), Latvijas mazāk noslogotie tīkli var piedāvāt drošākus tranzīta laikus noteiktos maršrutos.

Būtībā Latvijas atrašanās vieta un multimodālā infrastruktūra piešķir Latvijai nozīmīgu lomu tirdzniecības koordinēšanā starp ES un ārpus ES esošajām valstīm (Latvia: An essential global strategic transit hub -). Mainoties globālajiem loģistikas modeļiem, Latvija joprojām ir “būtisks globālais stratēģiskais tranzītmezgls” - frāze, kas joprojām ir atbilstoša, ja ņem vērā nevis vecos, bet gan jaunos tranzīta virzienus (ziemeļi-dienvidi un jaunos austrumi-rietumi).

Konkurences vide un Raben Group loma

Latvijas transporta un loģistikas nozare ir ļoti konkurētspējīga un dinamiska, un tajā darbojas gan vietējie, gan starptautiskie dalībnieki, kas cīnās par reģiona kravu pārvadājumiem. Lai gan mēs izvairāmies nosaukt konkrētus konkurentus, mēs varam ieskicēt konkurences situāciju vispārīgos vilcienos:

• Vietējie čempioni: Vairāki Latvijā reģistrēti loģistikas un kravas pārvadājumu uzņēmumi ir ievērojami pārstāvēti tirgū. To vidū ir lieli autoparki, kas darbojas visā Eiropā, reģionālie 3PL pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā noliktavu un izplatīšanas pakalpojumus Baltijā, un stividorkompānijas, kas pārvalda kravu pārvadājumus ostās. To padziļinātās vietējās zināšanas un izveidotie tīkli bijušās PSRS tirgos tradicionāli ir bijuši priekšrocība austrumu-rietumu tranzīta biznesā.
• Globālie 3PL un ekspeditori: Daudziem lielajiem globālajiem loģistikas uzņēmumiem un Eiropas 3PL gigantiem ir meitas uzņēmumi vai aģenti Latvijā (kas nodarbojas ar kravu ekspedīciju, kurjerpastu/ekspresa pārvadājumiem, līgumdarbu loģistiku u. c.). Tie ievieš modernas tehnoloģijas, plašas klientu bāzes un multimodālo pārvadājumu pieredzi. Tie koncentrējas uz starptautiskiem klientiem un Latvijas integrāciju Eiropas mēroga maršrutos.
• Ostu operatori un pārvadātāji: Ostas apkalpo starptautiski termināļu operatori un kuģniecības līnijas (dažus termināļus Rīgā un Ventspilī pārvalda kopuzņēmumi ar Eiropas ostu uzņēmumiem). Lielākās konteineru pārvadājumu alianses iekļauj Rīgu savos pievedceļu tīklos. No pārvadātāju puses aviopārvadātāju vidū dominē airBaltic (kā minēts iepriekš), un valsts dzelzceļš nodrošina dzelzceļa līnijas pārvadājumus - abi sadarbojas ar privātiem loģistikas uzņēmumiem komerciālo kravu pārvadājumu jomā.

Tirgus tendences, kas ietekmē konkurenci:

• Tranzīta lejupslīde ir pastiprinājusi konkurenci pārējos kravu pārvadājumu segmentos. Tā kā pieejamo austrumu-rietumu pārvadājumu apjoms ir mazāks, arvien vairāk uzņēmumu cenšas panākt iekšzemes, reģionālo un nišas kravu pārvadājumus. Tas veicina inovāciju pakalpojumu jomā (piemēram, noliktavas ar pievienoto vērtību, pēdējā kilometra izplatīšana), jo loģistikas pakalpojumu sniedzēji meklē jaunus ieņēmumu avotus.
• Cenu un izmaksu spiediens ir ievērojams. Latvijas transporta uzņēmumiem ir salīdzinoši zemākas izmaksu bāzes (darbaspēka, noliktavu izmaksas) nekā Rietumu partneriem, kas tiem ir ļāvis agresīvi konkurēt uz Eiropas ceļiem. Tomēr pieaugošās degvielas cenas un normatīvo aktu ievērošanas izmaksas (piemēram, saistībā ar emisijām vai autovadītāju darba noteikumiem) samazina peļņu. Uzņēmumi, kas iegulda līdzekļus efektivitātes paaugstināšanā (maršrutu optimizācijas programmatūra, jaunāki autoparki ar zemāku degvielas patēriņu), iegūst priekšrocības.
• Tehnoloģijas un digitalizācija: Nozarē tiek ieviesti digitālie rīki, sākot ar tiešsaistes kravu pārvadājumu platformām un beidzot ar piegādes ķēdes redzamības risinājumiem. Uzņēmumi, kas piedāvā reāllaika izsekošanu, elektronisko dokumentāciju un integrētas IT sistēmas, ir pievilcīgāki klientiem, kuri pieprasa piegādes ķēžu pārredzamību un efektivitāti.

Raben Group pozicionējums: Šajā konkurences vidē Raben Group izceļas kā vadošais integrētās loģistikas pakalpojumu sniedzējs ar spēcīgu pozīciju Latvijā un Baltijas reģionā. Daži galvenie punkti par Raben lomu:

• Noteikta klātbūtne: Raben darbojas Baltijā jau vairāk nekā desmit gadus, ar vairākām filiālēm un noliktavām visā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums 2014. gadā atzīmēja savu desmitgadi Baltijas valstīs, un tajā laikā tam bija piecas filiāles un tas strauji paplašinājās (Baltijas valstis diennaktī). Mūsdienās Raben darbības joma ir vēl vairāk paplašinājusies, atbalstot gan iekšzemes izplatīšanu, gan starptautiskos pārvadājumus.
• Visaptveroši pakalpojumi: Raben piedāvā pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu Latvijā - tostarp starptautiskos autotransporta pārvadājumus (pilnas kravas un komplektētās kravas), iekšzemes autopārvadājumus, noliktavu un līgumdarbu loģistiku, kā arī jūras un gaisa kravu ekspedīciju. Šīs multimodālās iespējas nozīmē, ka Raben var nodrošināt “vienas pieturas aģentūras” risinājumus kravu nosūtītājiem . Piemēram, Latvijas ražotājs var uzticēt Raben visu piegādes ķēdi: izejvielu ievešanu, izmantojot Raben starptautisko tīklu, uzglabāšanu Raben noliktavā un izvešanu ar Raben kravas automašīnām. Tikai nedaudzi konkurenti var sasniegt šādu apjomu, nenododot daļu no ķēdes apakšuzņēmējiem.
• Eiropas tīkla savienojamība: Raben ir ģimenes uzņēmums Eiropā, tāpēc Raben ir plašs tīkls 15 valstīs, tostarp visos kaimiņvalstu tirgos (Polijā, Igaunijā, Lietuvā) un lielākajos ES mezglos, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā u. c. (Raben Group - Wikipedia). Latvijas klientiem tas nozīmē, ka Raben var ātri savienot viņus ar jebkuru Eiropas galamērķi, izmantojot savu tīklu. Savukārt ārvalstu uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus uz Latviju, Raben tīkls nodrošina uzticamu izplatīšanu valstī. Raben tiešie grupēšanas savienojumi (piemēram, 2014. gadā izveidotie ikdienas maršruti no Polijas uz Latviju (Baltijas valstis diennaktī)) ir spilgts piemērs, kā izmantot savu tīklu, lai uzlabotu pakalpojumu ātrumu un izmaksas. Šie tiešie savienojumi saīsina tranzīta laiku un samazina atkarību no trešo pušu mezgliem, nodrošinot Raben konkurētspējas priekšrocības LTL (mazāk nekā kravas automašīnu) pārvadājumos uz/no Latvijas.
• Pielāgojamība un inovācijas: Raben ir pierādījis savu veiklību, pielāgojoties tirgus izmaiņām. Samazinoties austrumu-rietumu tranzītam, Raben koncentrējās uz ziemeļu-dienvidu maršrutu stiprināšanu, efektīvi izmantojot savu spēku Polijā un Centrāleiropā, lai pārorientētu Baltijas kravu plūsmas. Uzsvars uz pakalpojumu “Baltic in 24h” (Baltijas valstis 24 stundās) liecina par Raben apņemšanos nodrošināt piegādes laikā, kas ir ļoti svarīgi, jo klienti meklē ātrāku loģistiku, lai kompensētu piegādes ķēdes traucējumus. Raben aktīvi darbojas arī tādās jomās kā ilgtspēja (ieviešot videi draudzīgākus transporta risinājumus) un IT integrācija (nodrošinot klientus ar moderniem izsekošanas un loģistikas pārvaldības rīkiem). Šāda uz klientiem orientēta inovācija ir nepieciešama, lai saglabātu konkurētspējīgā tirgus līderpozīcijas.
• Vietējā pieredze ar globāliem standartiem: Raben Group Latvijā strādā vietējie loģistikas eksperti (2014. gadā Baltijā bija aptuveni 80 darbinieku (Baltijas valstīs 24 stundas diennaktī); iespējams, ka tagad to ir daudz vairāk), kuri izprot Baltijas un Austrumeiropas loģistikas nianses. Šīs vietējās zināšanas - par muitas procesiem, valodu, uzņēmējdarbības kultūru - apvienojumā ar Raben globālajiem standartiem (kvalitāte, atbilstība, drošība) nodrošina klientiem uzticamus pakalpojumus. Turpretī daži konkurenti ir vai nu ļoti globāli, bet tiem trūkst vietējās tuvības, vai arī ļoti lokāli, bet tiem trūkst globāla pārklājuma. Raben nodrošina līdzsvaru, kas ir spēcīgs pārdošanas arguments klientiem, kuriem nepieciešami neitrāli, profesionāli 3PL pakalpojumi bez aizspriedumiem pret kādu konkrētu transporta veidu vai tirdzniecības virzienu.

Tādu integrētu pakalpojumu sniedzēju kā Raben konkurences priekšrocības: tirgus attīstība, iespējams, ir labvēlīgāka tiem, kas spēj piedāvāt visaptverošus risinājumus un pielāgoties pārmaiņām. Ņemot vērā Latvijas pašreizējo transporta ainavu (daži transporta veidi samazinās, citi palielinās), uzņēmums, kas var elastīgi mainīt transporta veidus un aizpildīt radušos trūkumus, ir nenovērtējams. Raben var, piemēram, kompensēt dzelzceļa pakalpojumu nepilnības, organizējot kravas automašīnu maršrutus ar vairākām pieturvietām, vai mazināt ostas kavēšanos, mainot maršrutu caur citu ostu savā tīklā. Pandēmijas un tai sekojošo traucējumu laikā šāds elastīgums bija ļoti svarīgs, un daudzi kravu nosūtītāji konsolidēja savu loģistiku ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri izrādījās uzticami.

Turklāt, pieaugot reģionālajai sadarbībai (trīs Baltijas valstis bieži vien koordinē transporta politiku, kā arī pieaug tirdzniecības apjoms ar Poliju, Somiju u. c.), Raben integrētā darbība Baltijas valstīs ļauj tam netraucēti veikt pārrobežu pārvadājumus. Kravas automašīnu no Tallinas uz Rīgu un no Rīgas uz Viļņu var vadīt viena Raben sistēma - koordinācijas līmenis, ar ko mazākiem vietējiem uzņēmumiem varētu būt grūti tikt galā.

Runājot par konkurenci, jāatzīmē, ka Latvijas loģistikas nozarē ir notikušas strukturālas pārmaiņas - daži vecākie tirgus dalībnieki (jo īpaši tie, kas saistīti ar Krievijas tranzītu) ir samazinājuši savu darbību, bet ir parādījušies jauni tirgus dalībnieki, kas koncentrējas uz ES tirdzniecību. Tādējādi konkurences vide ir mainīga, bet Raben stabilā klātbūtne un tālredzīgā pieeja sniedz klientiem pārliecību, ka viņi spēs pārvarēt šīs pārmaiņas. Uzņēmuma konsekventie ieguldījumi reģionā (piemēram, noliktavu jaudas palielināšana no 1785 m² 2009. gadā līdz 3500 m² līdz 2014. gadam (Baltijas valstis diennaktī) un, iespējams, vēl vairāk tagad) liecina par ilgtermiņa apņemšanos.

Kopumā konkurence Latvijas starptautisko pārvadājumu nozarē liek visiem dalībniekiem uzlabot pakalpojumus, efektivitāti un inovācijas. Klientiem ir izvēles iespējas, sākot no nišas vietējiem ekspeditoriem un beidzot ar lieliem globāliem integratoriem. Tomēr Raben Group izceļas ar to, ka apvieno Eiropas mēroga tīklu, pilnu multimodālo pakalpojumu klāstu un dziļas vietējās saknes Latvijā. Tās loma šajā nozarē ir galvenā koordinatora loma - palīdzēt lieliem un maziem uzņēmumiem savienoties caur Latviju ar pārējo Eiropu un ārpus tās. Tirgū, kur uzticamība un pielāgošanās spēja ir ļoti svarīga, Raben spējas ļauj tam kļūt par līderi loģistikas nākotnes veidošanā Latvijā.

Secinājumi un galvenie secinājumi

Latvijas starptautisko pārvadājumu nozare 2025. gadā ir pārejas un elastības nozare. Valsts joprojām ir svarīgs loģistikas mezgls Baltijā, pat tad, kad tā pāriet no agrākā modeļa, kas bija orientēts uz tranzītu, uz daudzveidīgāku, ES integrētu pieeju. Visi transporta veidi - autotransports, dzelzceļš, jūras un gaisa transports - pielāgojas jaunajai realitātei:

• Autotransports saglabā dominējošo pozīciju kā dominējošais kravu pārvadātājs ar stabiliem apjomiem un pieaugošu nozīmi Eiropas ziemeļu-dienvidu tirdzniecībā (2023. gadā samazināsies kravu pārvadājumi ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls) (Latvija: Autotransporta kravu pārvadājumi pieauga, dzelzceļa un jūras kravu pārvadājumi samazinājās 2024. gada 1. pusgadā: statistika | Via Baltica). Galvenā atziņa: Ieguldījumi autoparka efektivitātes uzlabošanā un Latvijas ceļu satiksmes savienojumu (Via Baltica, prāmji) izmantošana, lai droši apkalpotu Baltijas un Ziemeļvalstu tirgus.
• Dzelzceļš atgūstas no tranzīta krituma, īstenojot jaunus projektus, piemēram, Rail Baltica, un koncentrējoties uz iekšējām plūsmām (2023. gadā kravu pārvadājumu samazinājums visos transporta veidos | Oficiālās statistikas portāls) (Latvija - Transporta pakalpojumi). Galvenā atziņa: Sagatavoties dzelzceļa atdzimšanai - piemēram, izmantot Rail Baltica, kad tas darbojas, lai nodrošinātu rentablus pārvadājumus, un iesaistīties intermodālos risinājumos, apvienojot dzelzceļa pārvadājumus lielos attālumos un autotransporta pārvadājumus pēdējā jūdzē.
• Jūras ostas pārorientējas uz jauniem kravu veidiem (vairāk konteineru, graudu, kokmateriālu) un nostiprina reģionālos maršrutus (2023. gadā samazināsies kravu pārvadājumi ar visiem transporta veidiem | Oficiālās statistikas portāls) (Deviņos mēnešos ar visiem transporta veidiem pārvadās mazāk kravu | Oficiālās statistikas portāls). Galvenā atziņa: Lai piekļūtu Baltijas un Ziemeļvalstu tirgiem, apsveriet iespēju maršrutēt kravas caur Latvijas ostām; ostām ir kapacitāte un tās vēlas piesaistīt daudzveidīgu tirdzniecību - tas varētu nozīmēt labākus tarifus un ātrāku apstrādi kravu nosūtītājiem, kas vēlas izmantot Rīgu, Ventspili vai Liepāju.
• Gaisa transports, lai gan tas ir neliels, ar paplašinātu infrastruktūru gatavojas kļūt par nozīmīgāku dalībnieku ekspress loģistikā (Cargo hub project starts at Riga Airport | Jaunumi | Air Cargo News) (Cargo hub project starts at Riga Airport | Jaunumi | Air Cargo News). Galvenā atziņa: Izmantojiet Rīgas gaisa kravu pārvadājumu iespējas, lai pārvadātu augstas vērtības vai laika ziņā kritiskas kravas. Jaunais kravu pārvadājumu mezgls un augošais tīkls RIX nodrošinās ātrākus savienojumus, kas var mainīt situāciju atsevišķās reģiona nozarēs.

Latvijas stratēģiskā loģistikas vērtība nemazinās: tā ir un būs krustpunkts tirdzniecībai starp ES, Skandināviju un jaunajiem maršrutiem uz austrumu partneriem. Valsts apņemšanās veicināt multimodālo integrāciju un infrastruktūras attīstību nodrošina, ka tā būs reģionālās loģistikas līderpozīcijā vēl daudzus gadus (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Inforegio - Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija, lai veicinātu ekonomisko attīstību). Ieinteresētajām personām:

• Latvijas kā tranzītmezgla izmantošana: Uzņēmumiem, kas vēlas izplatīt savu produkciju Ziemeļeiropā vai izveidot savienojumu ar NVS un Vidusāziju, būtu jāizmanto Latvijas kā tranzītmezgla statuss. Piemēram, izveidojot izplatīšanas centru Rīgā, var nodrošināt 24-48 stundu piekļuvi daudziem tirgiem (Latvia: An essential global strategic transit hub -). Latvijas zemākas darbības izmaksas un ES prasībām atbilstoša vide palielina tās pievilcību.
• Pielāgošanās regulējuma izmaiņām: Sekojiet līdzi ES noteikumiem un sankcijām, kas ietekmē maršrutus caur Latviju. Tirgus ir redzējis, ka izšķiroša nozīme ir elastīgam maršruta maiņas procesam (piemēram, pārorientēšanās no Krievijas koridoriem uz citiem koridoriem). Sadarbība ar pieredzējušiem loģistikas pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, Raben Group) var palīdzēt netraucēti pārvarēt šīs izmaiņas, jo tiem bieži ir gatavi ārkārtas rīcības plāni un alternatīvi maršruti.
• Izvēlieties integrētos loģistikas partnerus: Tirgū, kurā ir daudz dalībnieku, sadarbība ar pakalpojumu sniedzēju, kas piedāvā visaptverošus risinājumus un kam ir spēcīgs reģionālais tīkls, var samazināt sarežģītību un risku. Piemēram, Raben Group var pārvaldīt kravu pārvadājumus no izcelsmes līdz galamērķim, izmantojot dažādus transporta veidus, tādējādi vienkāršojot koordināciju un nodrošinot atbildību visā brauciena laikā.
• Izmantojiet multimodālo pārvadājumu iespējas: Līdz ar jaunas infrastruktūras (dzelzceļa savienojumi, ostu uzlabojumi) ieviešanu, apsveriet iespēju pārcelt attiecīgos kravu pārvadājumus uz efektīvākiem transporta veidiem. Tas varētu nozīmēt, ka daļai maršruta varētu izmantot topošo Rail Baltica (samazinot oglekļa dioksīda emisiju) vai nosūtīt kravas automašīnu piekabes ar prāmi, lai mazinātu autovadītāju trūkumu. Latvijas multimodālā savienojamība ir stratēģisks instruments, lai palielinātu piegādes ķēžu elastību.
• Tirgus tendenču uzraudzība: Visbeidzot, sekojiet līdzi Latvijas kravu pārvadājumu apjoma rādītājiem un preču tendencēm. Ja kādas preces (piemēram, graudu) apjoms ostās strauji pieaug, var rasties iespējas sniegt palīgpakalpojumus (uzglabāšana, iepakošana). Ja pieaug Latvijas kravas automobiļu savstarpējā tirdzniecība, tas var liecināt par konkurētspējīgām pārvadājumu likmēm atsevišķos transporta virzienos. Šeit sniegtie dati parāda momentuzņēmumu - nepārtraukta tirgus izpēte palīdzēs pieņemt labākus lēmumus par Latvijas transporta pakalpojumu izmantošanu.

Koncentrējoties uz pašreizējiem apstākļiem un nākotnes tendencēm, šajā ziņojumā uzsvērts, ka Latvija joprojām ir būtisks Eiropas loģistikas posms. Valsts transporta nozare, ko atbalsta stratēģiski ieguldījumi un pielāgošanās spējīgi uzņēmumi, piemēram, Raben Group, ir labi sagatavojusies, lai apmierinātu starptautiskās tirdzniecības mainīgās prasības. Ieinteresētās puses, kas integrēs Latviju savās loģistikas stratēģijās, var iegūt gan efektivitāti, gan elastību, gūstot labumu no unikālajām priekšrocībām, ko šis Baltijas transporta mezgls piedāvā 2025. gadā un turpmāk.

Atsauces:

• Briseles pētniecības grupa - Latvija: Būtisks globāls stratēģisks tranzīta mezgls
• brusselsresearchgroup.org
• Brussels Research Group - Papildu stratēģiskās iestrādes brusselsresearchgroup.org
• Oficiālās statistikas portāls - 2023. gada ziņojums par kravu pārvadājumiem stat.gov.lv
• Oficiālās statistikas portāls - 9 mēnešu kravu pārvadājumu dati stat.gov.lv
• Spirta bizness - Rīga kā stratēģisks loģistikas mezgls thespiritsbusiness.com
• Via Baltica - Latvijas kravu autopārvadājumu statistika 1. pusgadā/2024. Gadā viabaltica.fi
• Trade.gov - Latvijas transporta pakalpojumu pārskats trade.gov
• 2023. gada pārskats par valsti - Latvija economy-finance.ec.europa.eu
• Rail Baltica ekonomikas fokusā: Nr. 2, 2023 railbaltica.org
• Inforegio - Latvijas Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora elektrifikācija ec.europa.eu/regional_policy
• Strategeast - Kazahstāna un Latvija veidos transporta koridoru strategeast.org
• Port Technology - Krievijas un Ukrainas konflikts palielina Rīgas ostas kastu caurlaides spēju porttechnology.org
• Vialatvia.com - Rīgas brīvostas pārskats vialatvia.com
• Air Cargo News - Lidostā “Rīga” sāk kravu pārvadājumu centra projektu aircargonews.net
• Raben Group - Vikipēdijas lapa lv.wikipedia.org
• Polska Raben Group - Baltijas valstis diennaktī polska.raben-group.com
• World Cargo News - Rīgas ostas infrastruktūras uzlabojumi worldcargonews.com