Iekšzemes izplatīšana Latvijā

Tirgus pārskats: Latvijas iekšzemes izplatīšanas ainava

Latvijas iekšzemes izplatīšanas tirgu būtiski ietekmē valsts ģeogrāfiskā un ekonomiskā struktūra. Galvaspilsēta Rīga ir galvenais izplatīšanas centrs, bet loģistikas tīkli izstaro uz citām pilsētām un Baltijas kaimiņvalstīm (The distribution network in Latvia - International Trade Portal) (The distribution network in Latvia - International Trade Portal). Vēsturiski Latvijas kā ES pierobežas valsts, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, atrašanās vieta piešķīra tai austrumu-rietumu tranzīta lomu, taču nesenās ģeopolitiskās pārmaiņas ir pievērsušas uzmanību iekšējai izplatīšanai un alternatīviem tirdzniecības ceļiem (Latvia - Transportation Services). Valdība par prioritāti ir izvirzījusi multimodālas, konkurētspējīgas transporta sistēmas izveidi, lai integrētu Latviju Eiropas transporta tīklos (Latvija - Transporta pakalpojumi).

Transporta un loģistikas nozare ir atzīta par vienu no perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm (Transports un uzglabāšana | Investēt Latvijā). 2023. gadā pa Latvijas dzelzceļiem, autoceļiem un ostām tika pārvadāti vairāk nekā 135 miljoni tonnu kravu, no kurām dominējošais kravu apjoms bija 81 miljons tonnu (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia). Iekšzemes izplatīšana lielā mērā paļaujas uz autotransportu, lai nodrošinātu piegādi pēdējā kilometrā un reģionālo pārklājumu. Piemēram, Via Baltica (E67 ) automaģistrāle šķērso Latviju ziemeļu-dienvidu virzienā un ir autoceļu savienojuma mugurkauls, savienojot Rīgu ar Igauniju un Lietuvu (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Dzelzceļš, ko vēsturiski izmantoja beramkravām un tranzīta kravām, kļūst aizvien nozīmīgāks iekšzemes loģistikā, jo jauni projekti, piemēram, Rail Baltica (ES platuma dzelzceļa līnija, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju), tiek pabeigti līdz 2030. gadam (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia). Latvijas kā loģistikas mezgla lomu vēl vairāk pastiprina tās ostas un gaisa satiksmes savienojumi (starptautiskā lidosta “Rīga” apkalpo aptuveni 40 % no Baltijas valstu gaisa kravu pārvadājumu apjoma (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra)), kas nodrošina importēto preču efektīvu izplatīšanu iekšzemē.

Iekšzemes izplatīšanas tirgus aptver vairākas galvenās nozares - mazumtirdzniecību, e-komerciju, pārtikas un dzērienu ražošanu un rūpniecības preces -, un katrai no tām ir atšķirīgas prasības. Visas nozares gūst labumu no Latvijas konkurētspējīgajām loģistikas izmaksām un salīdzinoši zemajām darbaspēka izmaksām reģionā. Saskaņā ar tirgus prognozēm sagaidāms, ka Latvijas loģistikas izmaksas mēreni pieaugs (aptuveni 2,45 % CAGR no 2025. līdz 2029. gadam) un līdz 2029. gadam sasniegs gandrīz 8 miljardus ASV dolāru (Transports un loģistika - Latvija | Tirgus prognozes - Statista), atspoguļojot transporta un noliktavu darbības pastāvīgu paplašināšanos. Tajā pašā laikā izplatīšanas tīkli attīstās līdz ar tehnoloģiju attīstību un pielāgojas gan Latvijas iestāžu, gan ES regulu noteiktajām normatīvajām prasībām. Turpmākajās sadaļās mēs aplūkojam katru no galvenajām nozarēm un vispārējo infrastruktūru, tehnoloģiju un politikas vidi, kas ietekmē iekšzemes izplatīšanu Latvijā.

Mazumtirdzniecības izplatīšanas ainava Latvijā

Mazumtirdzniecības nozari Latvijā raksturo modernu lielveikalu ķēžu un tradicionālo mazo veikalu un tirgu apvienojums. Lielveikaliem un hipermārketiem pieder aptuveni 45 % mazumtirdzniecības tirgus daļas, un tie ir dominējošais patēriņa preču mazumtirdzniecības formāts (The distribution network in Latvia - International Trade Portal). Šiem lielajiem mazumtirgotājiem parasti ir centralizēti izplatīšanas centri Rīgā vai citās lielākajās pilsētās, kas racionalizē preču plūsmu no piegādātājiem uz veikaliem. Mūsdienu mazumtirdzniecības ķēdes bieži izmanto modernas krājumu pārvaldības sistēmas un “hub-and-spoke” loģistiku - krājumi tiek ievesti reģionālajās noliktavās un pēc tam katru dienu tiek izplatīti tirdzniecības vietām visā valstī. Šāda konsolidācija uzlabo efektivitāti, bet arī paaugstina prasības loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, lai ievērotu stingrus piegādes grafikus un veikalos pieejamības mērķus.

Tradicionālajiem brīvdabas tirdziņiem un vietējiem neatkarīgajiem veikaliem joprojām ir nozīmīga loma, un tie veido attiecīgi aptuveni 30 % un 25 % no mazumtirdzniecības tirgus (The distribution network in Latvia - International Trade Portal). Izplatīšana šajās mazākās tirdzniecības vietās var būt sarežģīta, jo tās ir izkliedētas un pasūtījumu apjomi ir mazāki. Vairumtirgotāji šeit aizpilda būtisku nepilnību: viņi iepērk no ražotājiem vai importētājiem lielos apjomos un pēc tam mazos daudzumos izplata vietējiem pārtikas preču tirgotājiem, veikaliem un tirgus pārdevējiem. Faktiski vairumtirgotāji veicina lielāko daļu pārtikas un patēriņa preču izplatīšanas iekšzemes tirgū, nodrošinot aptuveni 6,3 % no pievienotās vērtības pārtikas piegādes ķēdē, pārvietojot produktus no ražotājiem uz mazumtirgotājiem (). Labākā prakse tradicionālā mazumtirdzniecības segmenta apkalpošanā ietver piegādes kravas automašīnu maršrutu optimizāciju, lai efektīvi aptvertu vairākus punktus, un elastības saglabāšanu, lai pielāgotos mazo uzņēmumu vajadzībām (kuriem var būt ierobežotas noliktavas un kuriem bieži nepieciešams veikt krājumu papildināšanu).

Mazumtirdzniecības izplatīšanas jomā ir vērojams stabils pieprasījuma pieaugums līdztekus patēriņa izdevumiem. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir pieaudzis - piemēram, 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas palielinājās par 4,2 % (The distribution network in Latvia - International Trade Portal). Tā ietvaros pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par ~3,9 % un nepārtikas preču mazumtirdzniecības (izņemot degvielu) apgrozījums - par aptuveni 5,1 % (The distribution network in Latvia - International Trade Portal), kas liecina par stabilu patērētāju pieprasījumu visās kategorijās. Pēdējos gados jaunu starptautisku diskonta mazumtirgotāju ienākšana tirgū un esošo tīklu paplašināšanās ir palielinājusi konkurenci, bet arī izplatīšanas efektivitāti. Lielās ķēdes bieži izmanto trešo pušu loģistikas (3PL) pakalpojumu sniedzējus noliktavu un transporta nodrošināšanai vai investē savā autoparkā un iekārtās, ieviešot pasaules labāko praksi. Ļoti konsolidēts pārtikas preču tirgus, kurā nedaudzas ķēdes pārdod aptuveni 95 % no pārtikas mazumtirdzniecības (), nozīmē, ka šie daži dalībnieki nosaka stingrus standartus attiecībā uz piegādes rezultātiem, atbilstību (piemēram, produktu marķēšanu un izsekošanu) un rentabilitāti. Loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, lai gūtu panākumus mazumtirdzniecības izplatīšanas segmentā, galvenais ir koncentrēties uz uzticamību, ātrumu un integrāciju ar mazumtirgotāju IT sistēmām.

E-komercijas izaugsme un pēdējās jūdzes piegāde

Lai gan e-komercija Latvijā ir mazāka nekā tradicionālā mazumtirdzniecība, tā ir viens no visstraujāk augošajiem segmentiem, kas ietekmē iekšzemes izplatīšanu. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam valsts tiešsaistes mazumtirdzniecības tirgus sasniegs aptuveni 721 miljonu ASV dolāru (e-komercijas tirgus Latvijā - dati un tendences - ECDB), un līdz 2029. gadam, pieaugot digitālo tehnoloģiju izplatībai, tas turpinās paplašināties līdz vairāk nekā 800 miljoniem ASV dolāru. Lai gan e-komercija pašlaik veido tikai aptuveni 7,2 % no Latvijas kopējās mazumtirdzniecības (2023. gadā) (“E-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā 2017-2028” - Statista), šis īpatsvars gadu no gada pieaug. Baltijas reģionā kopumā ir vērojams tiešsaistes tirdzniecības uzplaukums - e-komercijas tirgus visā Baltijā 2023. gadā tika lēsts 2,66 miljardu ASV dolāru apmērā, ar spēcīgām izaugsmes perspektīvām nākotnē. Latvijas e-komercijas izaugsmes temps ir bijis ievērojams; dažās analīzēs tiek prognozēts, ka nākamajos piecos gados gada pieaugums būs 11 % robežās (Latvijas e-komercijas tirgus lieluma un daļas analīze - Mordor Intelligence), atspoguļojot pieaugošo interneta izplatību, patērētāju uzticēšanos tiešsaistes iepirkumiem un produktu piedāvājuma paplašināšanos tiešsaistē.

E-komercijas attīstība ir izraisījusi revolūciju pēdējā kilometra piegādes un piegādes operācijās Latvijā. Patērētāji tagad sagaida ātras un ērtas piegādes iespējas tiešsaistes pasūtījumiem, radot spiedienu uz loģistikas tīkliem, lai nogādātu sūtījumus visā valstī 1-2 dienu laikā. Lai apmierinātu šīs cerības, uzņēmumi ir ieguldījuši līdzekļus pilsētu izplatīšanas centros, lokalizētos šķirošanas centros un uz tehnoloģijām balstītā maršrutu plānošanā. Interesanta tendence ir paku glabātavu un saņemšanas punktu plaša izmantošana Baltijā. Daudzi e-mazumtirgotāji un paku pārvadātāji sadarbojas ar ērtību veikaliem vai ierīko automatizētus slēdzenes punktus (piemēram, daudzdzīvokļu kompleksos vai degvielas uzpildes stacijās), lai klienti varētu saņemt pakas elastīgā laikā - tas palīdz mazināt pēdējās jūdzes piegādes izmaksas un sarežģītību, īpaši blīvi apdzīvotās pilsētās vai attālākās vietās.

Turklāt ir palielinājies kurjeru un pasta pakalpojumu apjoms: Latvijas pasta dienesti un privātie kurjeri (tostarp starptautiskie integrētie kurjeri) ir paplašinājuši savu kapacitāti un digitālo izsekošanu. Nozīmīga ir arī pārrobežu e-komercija - daļa tiešsaistes pasūtījumu tiek izpildīti no kaimiņvalstīm vai globāliem pārdevējiem, kas pēc tam paļaujas uz vietējiem kurjeriem pēdējā posmā. Izplatīšanas vadītājiem ir svarīgi nodrošināt netraucētu muitošanu (ienākošajiem sūtījumiem no valstīm ārpus ES) un ātru sūtījumu ievadīšanu iekšzemes tīklos.

Galvenie e-komercijas loģistikas uzdevumi ir, piemēram, apstrādāt sūtījumu apjoma palielināšanos sezonās (piemēram, svētku iepirkšanās periodos), efektīvi pārvaldīt sūtījumu atgriešanu un rentabli sasniegt lauku klientus. Latvijas salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorija ir priekšrocība - bieži tiek norādīts, ka preces jebkuram klientam Baltijas valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā) var piegādāt 24 stundu laikā (Transports un uzglabāšana | Investēt Latvijā), kas nozīmē, ka iekšzemes piegādes tikai Latvijas teritorijā bieži vien var tikt veiktas vēl ātrāk. Tomēr, lai nodrošinātu piegādi nākamajā dienā vai tajā pašā dienā visā valstī, ir nepieciešamas sarežģītas IT sistēmas pasūtījumu pārvaldībai un elastīgs autoparks (mikroautobusi, paku automašīnas un pat velokurjeri pilsētu centros), kas ļautu palielināt piegādes apjomu maksimuma laikā. Daudzi operatori izmanto maršrutu optimizācijas programmatūru un pūļa nodrošinātus piegādes modeļus, lai uzlabotu efektivitāti. Tā kā e-komercija turpina attīstīties, varam sagaidīt turpmākus ieguldījumus sūtījumu izpildes centros netālu no Rīgas un citām galvenajām pilsētām, automatizāciju sūtījumu šķirošanā (konveijeru un skenēšanas sistēmas) un, iespējams, elektrisku piegādes furgonu vai citu videi draudzīgu loģistikas risinājumu ieviešanu pēdējās jūdzes nodrošināšanai.

Pārtikas un dzērienu izplatīšana

Pārtikas un dzērienu (F&B) nozare izvirza vienas no stingrākajām prasībām iekšzemes izplatīšanai, jo produkti ātri bojājas un ir jutīgi. Latvijā F&B piegādes ķēde sniedzas no vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem līdz vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem un HORECA (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas). Ievērojama daļa Latvijā patērētās pārtikas tiek importēta (lauksaimniecības pārtikas imports 2023. gadā veidoja ~19% no kopējās importa vērtības ()), kas nozīmē, ka importētās preces ir jāsadala no ievešanas punktiem (ostām vai robežšķērsošanas vietām) līdz noliktavām un veikaliem visā valstī. Turpretī pārtikas produktu eksports (22% no kopējā eksporta ()) norāda uz preču plūsmu, kas tiek savāktas no Latvijas ražotājiem un nosūtītas uz ārvalstīm - lai gan eksports lielākoties ietver loģistiku lielos apjomos, pirmais solis ir savākšana iekšzemē no saimniecībām vai rūpnīcām.

Latvijā aukstuma ķēdes izplatīšana ir būtiska piena, gaļas, saldētu pārtikas produktu un dzērienu gadījumā. Nepārtrauktas aukstuma ķēdes uzturēšanai no ražotāja vai importētāja līdz mazumtirdzniecības plauktam ir nepieciešamas refrižeratorizētas kravas automašīnas, noliktavas ar kontrolētu temperatūru un pārtikas nekaitīguma noteikumu ievērošana. Latvija kā ES dalībvalsts ievēro stingrus standartus, piemēram, HACCP pārtikas produktu apstrādei, un prasa, lai loģistikas pakalpojumu sniedzēji būtu sertificēti pārtikas produktu pārvadāšanai. Atbilstības prasības ietver pareizu marķēšanu (latviešu valodā un, ja nepieciešams, citās valodās), partiju izsekojamību un derīguma termiņu ievērošanu. Valdība ar aģentūru un pārtikas nekaitīguma inspektoru starpniecību rūpīgi uzrauga pārtikas izplatīšanas ķēdi, lai nodrošinātu sabiedrības veselību - loģistikas uzņēmumiem ir pastāvīgi jāiepazīstas ar šiem noteikumiem un jānodrošina, ka darbinieki ir apmācīti apstrādes procedūrās.

Pārtikas un dzērienu izplatīšanu vietējā tirgū lielā mērā nodrošina specializēti vairumtirgotāji un izplatītāji. Kā jau minēts, vairumtirgotāji sniedz būtisku ieguldījumu pievienotās vērtības radīšanā, nodrošinot ražotāju saikni ar sadrumstaloto mazumtirdzniecības bāzi (). Daudzi mazie pārtikas preču tirgotāji un restorāni paļaujas uz ikdienas vai iknedēļas piegādēm no šiem izplatītājiem. F&B noliktavas bieži ietver telpas ar saldētavām un saldētavām. Pēdējos gados ir palielinājusies moderno saldētavu noliktavu jauda, lai pielāgotos pieaugošajiem apjomiem, jo īpaši tāpēc, ka lielveikalu ķēdes centralizē arvien vairāk svaigu un saldētu produktu piegādes ķēdes.

Viena no specifiskām problēmām, kas saistīta ar F&B izplatīšanu Latvijā, ir sezonalitātes pārvaldība. Vietējā lauksaimniecības produkcija (piemēram, piena produkti, produkti, graudaugi) tiek ražota sezonāli, un izplatīšanas tīkliem ir jāpielāgojas, lai nodrošinātu šo periodu apkalpošanu (piemēram, graudaugu ražas sezonas loģistika vai palielināts atsevišķu produktu apjoms svētku laikā). Turklāt patērētāju tendences, piemēram, pieaugošā e-pārdošana (pārtikas produktu pasūtīšana tiešsaistē), sarežģī situāciju - pārtikas produktu komplektēšana un piegāde tieši patērētājiem rada jaunas prasības produktu svaiguma saglabāšanai pēdējā kilometrā.

No iespēju viedokļa, Latvijas lielums ļauj nodrošināt salīdzinoši īsu transportēšanas laiku, kas ir izdevīgi attiecībā uz ātrbojīgiem produktiem. Kravas automašīna no centrālās noliktavas lielāko daļu galamērķu var sasniegt dažu stundu laikā. Labākā prakse šajā nozarē ietver maršruta plānošanu, lai maksimāli palielinātu noslodzi un samazinātu laiku (tādējādi saglabājot svaigas preces), IoT sensoru izmantošanu temperatūras un mitruma uzraudzībai reālajā laikā, kā arī ciešu sadarbību ar mazumtirgotājiem, lai prognozētu pieprasījumu un izvairītos no krājumu iztrūkuma vai izšķērdēšanas. Uzņēmumi, kas iegulda līdzekļus stabilā aukstuma ķēdes infrastruktūrā un ievēro pārtikas nekaitīguma standartus, var efektīvi apkalpot F&B izplatīšanas tirgu.

Rūpniecības preces un B2B loģistika

Lai gan Latvijas rūpniecības un ražošanas nozares nav lielas, tās ir nozīmīgas un rada ievērojamu pieprasījumu pēc iekšzemes B2B izplatīšanas. Galvenās nozares ir kokrūpniecība un mežsaimniecība, ķīmiskā rūpniecība, farmācija, mašīnbūve un celtniecības materiāli. Daudzas no šīm precēm tiek ražotas eksportam, taču pastāv arī iekšēja izejvielu un gatavo preču plūsma starp rūpnīcām, noliktavām un galalietotājiem (piemēram, būvlaukumiem vai rūpnieciskajiem patērētājiem).

Attiecībā uz smagajām rūpniecības precēm (piemēram, kokmateriāliem, tēraudu, beramkravas ķīmiskajām vielām) dzelzceļa transportam un ostām ir liela nozīme tālsatiksmes pārvadājumos. Latvijas platsliežu dzelzceļu tīklu (kas ir saderīgs ar citām bijušajām padomju valstīm) bieži izmanto naftas produktu, ogļu, kokmateriālu un graudu transportēšanai uz ostām. Tomēr iekšzemes robežās dzelzceļš retāk tiek izmantots izplatīšanai, izņemot beramkravas - lielāko daļu rūpniecības preču iekšzemes izplatīšanai izmanto kravas automašīnas, kas nodrošina elastīgumu “no durvīm līdz durvīm”. Kravas automašīnas pārvadā detaļu paletes no piegādātājiem uz ražotnēm vai piegādā celtniecības materiālus no centrālajiem noliktavām uz reģionālajiem datortehnikas veikaliem un projektu īstenošanas vietām.

Nozīmīgs Latvijas rūpnieciskās loģistikas aspekts ir brīvās ekonomiskās zonas un ostas, kurās preces var uzglabāt un apstrādāt ar izdevīgiem nodokļu nosacījumiem (iespējamam reeksportam). Piemēram, Rīgas un Ventspils ostām ir brīvostas statuss, kas piedāvā 80-100 % atvieglojumus noteiktiem nodokļiem (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Tas mudina uzņēmumus šajos loģistikas centros veidot izplatīšanas un konsolidācijas centrus. No šādiem centriem daļa preču tiek pārsūtītas iekšzemē - piemēram, importētas iekārtas vai rezerves daļas var nonākt brīvostas noliktavā un pēc tam pēc pieprasījuma ar kravas automašīnām tikt nogādātas pircējiem visā Latvijā. Valdības stimuli šajā gadījumā izpludina robežu starp iekšzemes un tranzīta izplatīšanu, bet galu galā dod labumu dažādu preču pieejamībai vietējā tirgū par zemākām izmaksām.

Rūpniecisko preču uzglabāšanai noliktavās bieži vien ir nepieciešamas lielas telpas (materiālu vai lielgabarīta preču uzglabāšanai) un dažkārt specializētas pārkraušanas iekārtas (celtņi, iekrāvēji ar lielāku jaudu utt.). Latvijā ir vērojama noliktavu infrastruktūras izaugsme, lai atbalstītu visas nozares, tostarp rūpniecības nozari: tikai Rīgas reģionā vien no 2020. līdz 2023. gadam, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, tika pievienoti aptuveni 1,24 miljoni kvadrātmetru jaunas noliktavu platības (Kopā jaunas noliktavu platības Rīgā 2020-2023 - Statista). Ir izveidojušies moderni loģistikas parki, kas piedāvā noliktavas ar augstām noliktavu platformām, šķērsdatošanas iespējas un ērtu piekļuvi galvenajiem autoceļiem. Šāda noliktavu jaudas paplašināšana ir ļoti svarīga rūpnieciskajai izplatīšanai, jo tā ļauj veidot rezerves krājumus un piegādes shēmas “tieši laikā”.

Rūpnieciskā izplatīšana saskaras ar tādām problēmām kā degvielas un darbības izmaksu kontrole, ņemot vērā, ka smagsvara kravu pārvadājumi ir energoietilpīgi. Uzņēmumi rūpīgi uzrauga degvielas cenas un autovadītāju noslogojumu, bieži izmantojot telemātikas līdzekļus, lai optimizētu maršrutus un samazinātu tukšo reisu skaitu. Turklāt dažām rūpnieciskajām kravām ir jāievēro drošības noteikumi, piemēram, pārvadājot ķīmiskās vielas vai bīstamos materiālus iekšzemē, ir jāievēro ADR noteikumi (Eiropas noteikumi par bīstamo kravu pārvadājumiem). Latvijas izplatītājiem ir jānodrošina, ka autovadītāji ir sertificēti un transportlīdzekļi ir atbilstoši aprīkoti šādu kravu pārvadāšanai, lai izvairītos no negadījumiem un izpildītu apdrošināšanas un juridiskās prasības.

No iespēju viedokļa, tuvās un reģionālās ražošanas veicināšana Eiropā varētu būt izdevīga Latvijai, potenciāli palielinot uz vietas ražotu vai samontētu komponentu un gatavu produktu apjomu, kas savukārt palielina vietējās izplatīšanas vajadzības. Valsts kvalificētais darbaspēks un relatīvi zemākas algu izmaksas jau ir piesaistījušas dažus ražošanas un montāžas uzņēmumus, kas nozīmē lielāku B2B loģistikas aktivitāti. Izmantojot multimodālo infrastruktūru (piemēram, izmantojot dzelzceļu daļai brauciena, ja tas ir iespējams, vai tuvsatiksmes kuģošanu starp Latvijas ostām un citām Baltijas ostām), rūpnieciskie izplatītāji dažkārt var ietaupīt izmaksas - šī joma var attīstīties, jo sāk darboties Rail Baltica un uzņēmumi cenšas samazināt oglekļa dioksīda emisijas, novirzot daļu kravu no autoceļiem.

Transporta infrastruktūra un tīkls

Latvijas iekšzemes izplatīšanas efektivitātes pamatā ir stabila transporta infrastruktūra. Autotransports, tāpat kā lielākajā daļā valstu, ir iekšējās loģistikas pamatā. Latvijas autoceļu tīkls kopumā ir labi attīstīts un savieno visas lielākās pilsētas un reģionus (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), lai gan joprojām pastāvošās vājās vietas tiek risinātas ar notiekošo modernizāciju. Ziemeļu-dienvidu Via Baltica (E67 ) automaģistrāle savieno Latviju ar Igauniju un Lietuvu, šķērsojot Rīgu (zaļais koridors kartē zemāk), un ir daļa no Eiropas transporta tīkla. Austrumu-rietumu maģistrāles savieno galvaspilsētu ar tādām otrā līmeņa pilsētām kā Daugavpils, Liepāja un Ventspils. Nesenie infrastruktūras projekti, piemēram, apvedceļu izbūve ap Rīgu (lai mazinātu sastrēgumus) un uzlabojumi galvenajos maršrutos, uzlabo autotransporta tranzīta laiku. Tomēr daži lauku rajoni joprojām ir atkarīgi no mazākiem ceļiem, kurus, iespējams, nepieciešams vēl vairāk uzlabot, lai nodrošinātu intensīvu kravu pārvadājumu plūsmu visa gada garumā.

(File:Road E67 Latvia.svg - Wikimedia Commons) Via Baltica (E67), kas šķērso Latviju (zaļā krāsā), ir kritiski svarīga ziemeļu-dienvidu kravu autopārvadājumu artērija, kas savieno Rīgu ar Baltijas kaimiņvalstīm un atvieglo iekšzemes izplatīšanu visā tās maršrutā.

Dzelzceļa infrastruktūra Latvijā vēsturiski kalpoja austrumu-rietumu tranzīta vajadzībām, savienojot Krievijas un Baltkrievijas kravas ar Baltijas jūras ostām (Latvija - Transporta pakalpojumi). Iekšzemes dzelzceļa tīkls galvenokārt iet austrumu-rietumu virzienā un savieno lielākos rūpniecības centrus. Lai gan pašlaik dzelzceļam ir mazāka nozīme iekšzemes mazumtirdzniecības izplatīšanā, tas pārvadā nozīmīgas beramkravas iekšzemes mērogā (par to liecina 2023. gadā pa dzelzceļu pārvadāto 15 miljonu tonnu apjoms (Transports un uzglabāšana | Investēt Latvijā)). Rail Baltica projekts ir pārveidojošs infrastruktūras ieguldījums reģionā - šī Eiropas standartiem atbilstošā ātrgaitas dzelzceļa līnija (1435 mm sliežu platums) vedīs cauri Latvijai, ieskaitot lielu termināli Rīgā, uzlabojot ziemeļu-dienvidu savienojamību gan pasažieriem, gan kravām (Latvija - Transporta pakalpojumi). Kad Rail Baltica sāks darboties, tā varētu pavērt jaunas iespējas intermodālajai iekšzemes izplatīšanai, piemēram, preču pārvadāšanai pa dzelzceļu starp Rīgu un Latvijas/Igaunijas robežu, pēc tam tās transportējot ar kravas automašīnām uz galamērķi. Valdība vēlas integrēt Latvijas infrastruktūru ar Eiropas tīkliem, cenšoties izveidot vienotu multimodālu sistēmu (Latvija - Transporta pakalpojumi), kurā autotransports, dzelzceļš un ostas papildina viena otru.

Lai gan Latvija ir maza valsts, gaisa un jūras transporta infrastruktūra netieši atbalsta iekšzemes izplatīšanu. Starptautiskā lidosta “Rīga” kalpo kā gaisa kravu vārti; 2022. gadā tajā tika apkalpoti vairāk nekā 21 tūkstotis tonnu kravu (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), no kurām daļa nonāk iekšzemes piegādes ķēdēs (piemēram, augstas vērtības vai laikā jutīgas preces, kas tiek ievestas ar lidmašīnu un pēc tam pa autoceļiem nogādātas uzņēmumiem un patērētājiem). Spēcīgas reģionālās aviosabiedrības un daudzu tiešo maršrutu esamība nozīmē, ka starptautiskie sūtījumi var ātri sasniegt Latviju, pēc tam notiek iekšzemes izplatīšana. No jūras puses Latvijas trim galvenajām ostām (Rīga, Ventspils, Liepāja) ir izšķiroša nozīme importa/eksporta jomā. Lai gan iekšzemes ūdensceļu kravu pārvadājumi nav nozīmīgi, šīs ostas ir ieejas punkti lieliem preču apjomiem (piemēram, precēm konteineros vai degvielai), kas pēc tam tiek izplatīti iekšzemē. Ostas darbojas visu gadu (Liepājā un Ventspilī nav ledus (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra)), un tām blakus atrodas loģistikas zonas. No iekšzemes viedokļa vairāku ostu esamība ļauj efektīvi apgādāt dažādas valsts daļas - piemēram, Liepājā ievestās preces var vieglāk piegādāt Rietumlatvijai, savukārt kravas caur Rīgas ostu apgādā centrālo reģionu.

Kopumā Latvijas infrastruktūra ir labi izmantotu aktīvu un nepārtrauktu uzlabojumu apvienojums. TEN-T (Eiropas transporta tīkla) koridori, kas šķērso Latviju, nodrošina, ka ES līdzekļi un uzmanība tiek veltīta galvenajiem projektiem. Izplatīšanas uzņēmumi gūst labumu no šiem uzlabojumiem, pateicoties ātrākajam tranzīta laikam un uzticamākiem grafikiem. Tomēr joprojām pastāv problēmas, piemēram, otrās šķiras ceļu uzturēšana, autoceļu jaudas palielināšana ap pilsētām un dzelzceļa kravu pārvadājumu iekārtu modernizācija. Paredzami turpmāki valsts un privātie ieguldījumi, jo valdība atzīst, ka efektīva loģistikas infrastruktūra ir būtiska ekonomikas izaugsmei, un par prioritāti ir izvirzījusi drošas un efektīvas transporta sistēmas izveidi (Latvija - Transporta pakalpojumi).

Noliktavas un sadales centri

Noliktavas ir būtiska iekšzemes izplatīšanas sastāvdaļa, un Latvijas noliktavu vide pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies. Līdz ar organizētās mazumtirdzniecības un e-komercijas izaugsmi ir palielinājies pieprasījums pēc modernām noliktavu telpām. Rīgas reģionā, kas ir valsts galvenais loģistikas centrs, ir vērojams straujš noliktavu attīstības pieaugums - 2020. gadu sākumā ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 1,24 miljoni m² jaunas noliktavu platības (Kopējā jaunā noliktavu platība Rīgā 2020-2023 - Statista), atspoguļojot ieguldījumus loģistikas parkos un sadales centros. Daudzi no šiem objektiem ir būvēti atbilstoši starptautiskajiem standartiem, tiem ir augsti griesti, modernas sprinkleru un HVAC sistēmas, kā arī lieli doki, kas ļauj efektīvi iekraut/izkraut kravas automašīnas.

Lielākie mazumtirgotāji un 3PL pakalpojumu sniedzēji izmanto centrālos izplatīšanas centrus (DC) ap Rīgu, ņemot vērā tās centrālo atrašanās vietu un lielāko patērētāju bāzi. Šajos centros bieži vien tiek uzglabāts plašs preču vienību klāsts un tiek izmantotas noliktavas pārvaldības sistēmas (WMS), lai koordinētu uzglabāšanu, komplektēšanu un nosūtīšanu. Piemēram, mazumtirdzniecības DC saņem preces no vairākiem desmitiem piegādātāju (gan vietējiem ražotājiem, gan importētiem produktiem) un pēc tam konsolidē tās sūtījumos uz veikalu. Tas samazina nepieciešamību katram piegādātājam veikt piegādes uz atsevišķiem veikaliem un optimizē kravas automašīnu kravas. Papildus mazumtirgotāju vadītām noliktavām neatkarīgie loģistikas uzņēmumi vada daudzu klientu noliktavas, kurās mazāki uzņēmumi var izmantot ārpakalpojumus uzglabāšanai un izplatīšanai.

Ārpus Rīgas arī citās pilsētās ir nozīmīgi noliktavu klasteri. Piemēram, Liepājā un Ventspilī ir loģistikas parki, kas saistīti ar to ostām (kas atbalsta gan starptautisko kravu pārvadājumus, gan reģionālo izplatīšanu). Daugavpils pilsēta austrumos kalpo kā dzelzceļa mezgls, un tajā varētu pieaugt izplatīšanas uzņēmumu skaits, jo īpaši tad, kad Rail Baltica uzlabos savienojumus iekšzemē. Vēl viena tendence ir šķērsgriešanas mezglu attīstība pie robežām - tas atvieglo ātru preču pārkraušanu no starptautiskajām līnijpārvadājumu kravas automašīnām uz iekšzemes piegādes transportlīdzekļiem (vai otrādi) tādiem kaimiņvalstu tirgiem kā Lietuva un Igaunija, jo Latvija var darboties kā tilts Baltijas valstu sadales tīklos.

Latvijas noliktavās aizvien vairāk ir redzami tehnoloģiskie sasniegumi. Automatizācija vēl ir agrīnā stadijā, bet dažās lielākās noliktavās ir sākti izmantot automatizēti vadāmie transportlīdzekļi (AGV) vai konveijeru sistēmas paku šķirošanai un preču pārvietošanai. Inventāra pārvaldības programmatūra un svītrkodu/RFID skenēšana ir standarta prakse modernās noliktavās, kas nodrošina krājumu līmeņa precizitāti un uzskaiti reālajā laikā. Šīs tehnoloģijas ļauj īstenot taupīgas krājumu stratēģijas un atbalsta daudzkanālu mazumtirdzniecību (kad viena un tā pati noliktava var apkalpot gan veikalu krājumu papildināšanu, gan tiešos e-komercijas pasūtījumus patērētājiem).

Pastāvīgs izaicinājums noliktavu jomā ir darbības izmaksu pārvaldība - enerģijas cenas Eiropā ir bijušas svārstīgas, tāpēc lielu noliktavu apkure ziemā vai saldēšanas iekārtu darbināšana rada papildu izdevumus. Lai to mazinātu, dažas noliktavas iegulda energoefektīvā izolācijā, LED apgaismojumā un pat saules paneļos uz jumtiem, lai kompensētu elektroenerģijas izmaksas. Vēl viena problēma ir darbaspēka pieejamība; tāpat kā autovadītāji, arī noliktavu operatori dažkārt saskaras ar darbaspēka trūkumu vai lielu mainību, tāpēc ir nepieciešama turpmāka automatizācija un darbaspēka apmācības programmas.

Latvijas noliktavu ģeogrāfiskā priekšrocība ir tā, ka no centrālās atrašanās vietas visa valsts (un pat Baltijas reģions) ir vienas dienas brauciena attālumā ar kravas automašīnu. Uzņēmumi to izmanto, konsolidējot krājumus vienā vai dažās stratēģiskās noliktavās un ātri sasniedzot klientus. Tirgum augot un nekustamā īpašuma attīstītājiem turpinot investēt, mēs sagaidām, ka noliktavu jauda turpinās paplašināties. Tas, visticamāk, ietvers vairāk saldētavu, ņemot vērā F&B nozares vajadzības, un specializētas noliktavas, piemēram, e-komercijai paredzētus izpildes centrus ar iepakošanas un atgriešanas apstrādes nodaļām.

Tehnoloģiskie sasniegumi loģistikā

Tehnoloģijas ir galvenais efektivitātes un inovāciju virzītājspēks Latvijas iekšzemes izplatīšanas tirgū. Daudzējādā ziņā Latvija iet kopsolī ar globālajām loģistikas tehnoloģiju tendencēm, ko veicina spēcīgais IT sektors un augstais interneta pieslēguma līmenis. Digitālā transformācija loģistikā ir redzama, vadošajiem tirgus dalībniekiem ieviešot transporta pārvaldības sistēmas (TMS), noliktavu pārvaldības sistēmas (WMS) un reāllaika izsekošanas risinājumus. Faktiski transporta un loģistikas pakalpojumu kvalitāte un līmenis Latvijā ir pastāvīgi uzlabojies, un to veicina lieli starptautiski transporta un ekspedīcijas uzņēmumi, kas ievieš progresīvāko praksi (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Šie uzņēmumi bieži ievieš pieredzi pievienotās vērtības radīšanas pasākumu organizēšanā un rāda piemēru, kam sekot vietējiem uzņēmumiem.

Viena no tehnoloģiskās attīstības jomām ir autoparka pārvaldība un telemātika. Latvijā distribūcijas autoparki aizvien vairāk izmanto GPS izsekošanas un telemātikas ierīces, lai uzraudzītu transportlīdzekļu atrašanās vietu, autovadītāju uzvedību, degvielas patēriņu un kravu stāvokli. Tas ļauj dinamiski koriģēt maršrutus, piemēram, ja vienā maršrutā tiek konstatēti satiksmes sastrēgumi, dispečers var reāllaikā mainīt kravas automašīnu maršrutus, lai izvairītos no kavēšanās. Tas palīdz arī veikt profilaktisko apkopi (plānot servisa pakalpojumus, kad kravas automašīnas sensori norāda uz problēmu) un ietaupīt kopējās izmaksas. Attiecībā uz refrižeratortransportlīdzekļiem IoT sensori uzrauga temperatūru un var brīdināt vadītājus par jebkādām novirzēm, aizsargājot ātrbojīgu kravu.

Vēl viena nozīmīga tendence ir elektroniskās datu apmaiņas (EDI) un citu datu integrācijas rīku pieaugums piegādes ķēdē. Daudzi Latvijas loģistikas pakalpojumu sniedzēji un to klienti (ražotāji, mazumtirgotāji) elektroniski apmainās ar pasūtījumiem, paziņojumiem par sūtījumiem un rēķiniem, tādējādi samazinot birokrātiju un paātrinot informācijas plūsmu (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Virzību uz e-dokumentāciju atbalsta arī ES mēroga iniciatīvas - piemēram, e-CMR (elektronisko pavadzīmju) ieviešanas mērķis ir digitalizēt kravu pārvadājumu dokumentāciju, ko progresīvi uzņēmumi Latvijā sāk ieviest, racionalizējot pārrobežu un iekšzemes kravu pārvadājumu pārvaldību.

Noliktavu jomā, kā jau minēts, tiek ieviestas tehnoloģijas, sākot no svītrkodu skenēšanas līdz automatizētai šķirošanai. Salīdzinājumā ar Rietumeiropunoliktavu automatizācija joprojām ir ierobežota, taču pieaug interese par tādām lietām kā palešu pārvietošanas sistēmas, robotizācija palešu kārtošanai un uzlabota analītika krājumu prognozēšanai. E-komercija ir īpaši veicinājusi vajadzību pēc ātrākas caurlaides spējas šķirošanas centros, kur katru dienu ir jāsašķiro tūkstošiem paku pēc galamērķa; tādēļ Latvijā strādājošie paku uzņēmumi izmanto konveijeru lentes sistēmas ar svītrkodu nolasītājiem.

Arī uz klientiem vērstās tehnoloģijas ir daļa no situācijas. Galapatērētāji un B2B klienti vēlas, lai viņu sūtījumi būtu redzami. Lai to apmierinātu, loģistikas pakalpojumu sniedzēji piedāvā tiešsaistes izsekošanas portālus, SMS vai e-pasta paziņojumus un pat mobilās lietotnes, kas ļauj plānot piegādes laiku vai pāradresēt sūtījumu uz saņemšanas punktu. Šādi pakalpojumi uzlabo klientu apmierinātību un tirgū ātri kļūst par standartu.

Visbeidzot, datu analīze un mākslīgais intelekts sāk ietekmēt lēmumu pieņemšanu izplatīšanas jomā. Uzņēmumi analizē piegādes datus, lai noteiktu vājās vietas vai bieži kavētus maršrutus, un pēc tam izmanto šo informāciju, lai optimizētu tīkla plānojumu. Daži eksperimentē ar mākslīgā intelekta vadītu maršrutu optimizāciju vai pieprasījuma prognozēšanu, kas var ievērojami uzlabot aktīvu izmantošanu un samazināt izmaksas. Ņemot vērā Latvijas lielumu, pat neliels efektivitātes pieaugums var ievērojami ietekmēt rentabilitāti tādā zemas peļņas biznesā kā transports.

Rezumējot, tehnoloģiskie sasniegumi nodrošina lielāku pārredzamību, ātrumu un rentabilitāti Latvijas loģistikā. Nozarei ir izdevīgi, ka darbaspēks ir tehniski zinošs un bieži vien daudzvalodīgs, kas atvieglo jaunu sistēmu ieviešanu. Arī valdība un nozares asociācijas veicina digitālās inovācijas - piemēram, IKT veicināšana transporta nozarē ir viens no politikas mērķiem konkurētspējas palielināšanai (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia). Šo tehnoloģiju ieviešana ir ne tikai iespēja, bet aizvien vairāk arī nepieciešamība loģistikas operatoriem, lai saglabātu konkurētspēju tirgū, kas attīstās.

Valdības politika, noteikumi un atbilstība

Valdības politikai un noteikumiem ir izšķiroša nozīme iekšzemes izplatīšanas vides veidošanā Latvijā. Tā kā Latvija ir ES dalībvalsts, Latvijas transporta noteikumi lielā mērā ir saskaņoti ar Eiropas Savienības standartiem, nodrošinot, ka loģistikas darbības atbilst kopējām drošības, darba un ietekmes uz vidi prasībām. Atbilstības jomas, kurām izplatītājiem jāpievērš uzmanība, ietver autovadītāju darba laiku un atpūtas laiku (ko regulē ES tiesību akti), transportlīdzekļu svara un gabarītu ierobežojumus uz ceļiem un emisiju standartus (Latvija ievēro ES noteikumus par transportlīdzekļu emisijām, kas nozīmē, ka vecāki kravas automobiļi ar augstu emisiju līmeni tiek pakāpeniski izņemti no aprites par labu Euro 6 un tīrākiem modeļiem). Bīstamo materiālu pārvadājumiem ADR noteikumu ievērošana ir obligāta.

Viena no regulējuma izmaiņām, kas ietekmējusi Latvijas kravu autopārvadājumu uzņēmumus, ir ES Mobilitātes pakete, ar kuru tika ieviestas tādas izmaiņas kā, piemēram, prasība, lai autovadītāji periodiski atgrieztos savā valstī, un stingrāki kabotāžas noteikumi. Lai gan šo noteikumu mērķis ir uzlabot autovadītāju labklājību un tirgus taisnīgumu, tie ir arī palielinājuši darbības sarežģītību un izmaksas Latvijā reģistrētiem loģistikas uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām. Tomēr, ja runa ir tikai par iekšzemes pārvadājumiem Latvijas teritorijā, ietekme nav tik izteikta, izņemot to, ka ir jānodrošina atbilstība autovadītāju darba laikam, kas prasa rūpīgu maršrutu plānošanu un, iespējams, autovadītāju maiņu garākos maršrutos, lai nepārsniegtu likumā noteiktos ierobežojumus.

Savukārt Latvijas valdība ir aktīvi atbalstījusi loģistikas nozari. Tā par prioritāti ir noteikusi efektīvas, drošas un multimodālas transporta sistēmas attīstību (Latvija - Transporta pakalpojumi). Tas ietver ieguldījumus infrastruktūrā (bieži ar ES finansējuma atbalstu), piemēram, ceļu uzlabojumus un Rail Baltica projektu, kā minēts iepriekš. Pastāv arī politikas stimuli: brīvostu un speciālo ekonomisko zonu ar nodokļu atvieglojumiem pastāvēšana liecina par apņemšanos piesaistīt loģistikas un izplatīšanas darbības (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Uzņēmumiem, kas darbojas šajās zonās, ar zināmiem nosacījumiem tiek piemērots samazināts PVN vai akcīzes nodoklis, kas var samazināt importēto preču izplatīšanas izmaksas iekšzemes tirgū.

Regulatīvā uzraudzība tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, muita un patērētāju aizsardzība tieši ietekmē izplatīšanu. Valdība īsteno stingrus pārtikas pārvadāšanas un uzglabāšanas noteikumus, lai nodrošinātu sabiedrības veselību, piemēram, transportlīdzekļiem un noliktavām, kurās pārkrauj pārtiku, var būt nepieciešams pārtikas drošības iestāžu sertifikāts, un tiek veiktas regulāras pārbaudes. Latvijas muitas procedūras ir pilnībā integrētas ar ES sistēmām; lai gan netiek veiktas muitas pārbaudes precēm, kas ievestas no citām ES valstīm, visām precēm, kas importētas no valstīm ārpus ES, pirms laišanas iekšzemes apritē ievešanas vietā (bieži ostās vai lidostās) ir jāveic muitas formalitātes. Importa dokumentācijas un produktu standartu (piemēram, marķēšanas prasību, kas ir detalizēti izklāstītas importēto preču normatīvajos aktos (Latvija - Transporta pakalpojumi)) ievērošana ir būtiska, lai pēc tam nodrošinātu netraucētu izplatīšanu.

Attiecībā uz vides aizsardzības noteikumiem un ilgtspēju, Latvija atbilst ES mērķiem samazināt transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai gan pagaidām tas vēl nav būtisks faktors, tas, visticamāk, ietekmēs iekšzemes izplatīšanu turpmākajos gados - piemēram, izmantojot stimulus vai prasības attiecībā uz zema emisiju līmeņa transportlīdzekļiem vai pilsētas satiksmes noteikumus, kas varētu ietekmēt piegādes modeļus (piemēram, zema emisiju līmeņa zonas pilsētu centros, ja tādas nākotnē tiks ieviestas Rīgā). Loģistikas uzņēmumi, plānojot autoparka modernizāciju un ilgtermiņa stratēģiju, seko līdzi šādiem notikumiem.

Vēl viens svarīgs aspekts ir darba regulējums un apmācība. Valdībai ir iniciatīvas, lai palīdzētu mazināt talantu trūkumu loģistikas nozarē (jo īpaši kravas automobiļu vadītāju trūkumu, ko nozares grupas Latvijā ir norādījušas kā arvien kritiskāku). Lai piesaistītu jaunus autovadītājus un noliktavu speciālistus, tiek īstenoti tādi pasākumi kā, piemēram, atvieglots komerciālo autovadītāju licenču iegūšanas process (Autobusu vadītāju trūkums noved pie licenču maiņas) un tiek īstenotas profesionālās apmācības programmas. Tiek stingri uzraudzīta darba tiesību aktu, tostarp taisnīgu algu un darba apstākļu, ievērošana, lai nodrošinātu, ka loģistikas nozare joprojām ir ilgtspējīga un droša.

Rezumējot var teikt, ka Latvijas normatīvā vide loģistikas izplatīšanas jomā ir apvienojums no stingrām atbilstības prasībām (saskaņā ar ES standartiem) un atbalstošas politikas, kuras mērķis ir veicināt nozares attīstību. Atbilstības nodrošināšana - vai tā būtu transporta noteikumu ievērošana vai produktu atbilstības nodrošināšana standartiem - nozares dalībniekiem nav obligāta prasība. Tikmēr valdības stimulu izmantošana (piemēram, darbojoties brīvajās zonās vai izmantojot dotācijas tehnoloģiju modernizācijai) var nodrošināt konkurences priekšrocības. Uzņēmumiem, kas proaktīvi sadarbojas ar regulatoriem un pielāgojas politikas tendencēm (piemēram, digitālo dokumentu ieviešanai vai videi nekaitīga transporta iniciatīvām), būs vieglāk orientēties tirgū, un, mainoties situācijai, tie var gūt priekšrocības, kas saistītas ar agrīnu virzību.

Galvenie izaicinājumi Latvijas iekšzemes izplatīšanā

Katram tirgum ir savas problēmas, un Latvija nav izņēmums. Nozares profesionāļiem, kas darbojas Latvijas iekšzemes izplatīšanas nozarē, ir jācīnās ar dažādiem šķēršļiem, tostarp strukturāliem, darbības un ārējiem faktoriem. Turpmāk minēti daži no galvenajiem izaicinājumiem pašreizējā situācijā:

• Mazs tirgus lielums un sadrumstalotība: Latvijas iekšzemes patēriņa tirgus, kurā ir mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, ir salīdzinoši mazs. Izplatīšanas apjomi var būt ierobežoti, kas dažkārt rada lielākas loģistikas izmaksas uz vienu vienību. Turklāt izkliedētu iedzīvotāju (bez Rīgas ir daudz mazpilsētu) apkalpošana var būt neefektīva, ja tā nav labi plānota. Loģistikas pakalpojumu sniedzējiem ir jāoptimizē maršruti un jākonsolidē kravas, lai saglabātu rentabilitāti mazāka pieprasījuma apstākļos.
• Autovadītāju trūkums un darbaspēka ierobežojumi: Loģistikas nozarē Latvijā trūkst kvalificētu kravas automašīnu vadītāju, kas atspoguļo plašāku Eiropas tendenci. Šis trūkums tiek raksturots kā sasniedzis kritisko punktu, kas ietekmē pārvadātāju spēju apmierināt pieprasījumu (Truck driver shortage getting critical in Latvia, says industry). Konkurence par autovadītāju vietām izraisa algu pieaugumu un iespējamus pakalpojumu kavējumus, ja apkalpes nepieejamības dēļ ir jāpārplāno piegādes. Tāpat noliktavu operatori ziņo par grūtībām pieņemt darbā un noturēt darbiniekus, jo īpaši sezonas maksimuma laikā. Lai risinātu šo problēmu, uzņēmumi iegulda līdzekļus darbinieku pieņemšanā darbā, apmācībā un darba apstākļu uzlabošanā, taču tas joprojām ir pastāvīgs izaicinājums.
• Infrastruktūras sastrēgumi: Lai gan pamatinfrastruktūra ir stabila, joprojām ir sastrēgumi. Piemēram, sastrēgumi ap Rīgu sastrēgumu stundās var kavēt kravu pārvadājumus, jo lielākā daļa izplatīšanas maršrutu ved caur galvaspilsētas reģionu. Dažos sekundārajos ceļos lauku apvidos var būt svara ierobežojumi vai slikts stāvoklis, kas ierobežo piekļuvi smagajiem kravas automobiļiem. Ziemā nelabvēlīgi laikapstākļi (sniegs un ledus) var īslaicīgi izjaukt pārvadājumu grafiku gan uz ceļiem, gan ostās. Nepārtraukta infrastruktūras uzlabošana (piemēram, Ķekavas apvedceļš Via Baltica un citi projekti) ir vērsta uz šo problēmu risināšanu, bet līdz pilnīgai īstenošanai loģistikas plānotājiem ir jāparedz neparedzēti risinājumi iespējamiem kavējumiem.
• Pieaugošās izmaksas (degviela un enerģija): Degvielas cenu svārstības tieši ietekmē transporta izmaksas - dīzeļdegviela ir viens no lielākajiem kravas pārvadājumu izdevumiem, un globālās cenu svārstības var mazināt vietējo pārvadātāju peļņu. Līdzīgi arī enerģijas izmaksas noliktavām (elektrība apgaismojumam, apkurei, saldēšanai) Eiropā pēdējā laikā ir augstas, ietekmējot darbības izmaksas. Izplatītājiem var nākties risināt sarežģītas sarunas, lai šos izmaksu pieaugumus novirzītu uz klientiem, tāpēc ir būtiski uzlabot degvielas efektivitāti un enerģijas patēriņu. Daži pasākumi ietver degvielas patēriņu taupošu transportlīdzekļu ieviešanu, autovadītāju apmācību par ekoloģisku braukšanu un noliktavu klimata kontroles sistēmu optimizāciju.
• Tiesību aktu atbilstības slogs: Neskaitāmo noteikumu ievērošana prasa pūles un resursus. Piemēram, nodrošināt, lai visi autovadītāji pareizi reģistrētu savas darba stundas, lai transportlīdzekļiem tiktu veiktas regulāras drošības pārbaudes un lai visiem sūtījumiem būtu atbilstoša dokumentācija, var būt administratīvi sarežģīti, īpaši maziem uzņēmumiem. Izmaiņas noteikumos (piemēram, ES Mobilitātes pakete vai jaunie ilgtspējības noteikumi) prasa ātru pielāgošanos. Atbilstības neievērošana nav pieļaujama - tā var novest pie naudas sodiem vai darbības licences zaudēšanas, tāpēc uzņēmumiem ir jāiegulda līdzekļi atbilstības pārvaldībā, kas var būt sarežģīti, bet nepieciešami.
• Ģeopolitiskās un tirgus pārmaiņas: Latvijas loģistikas nozarei ir bijis jāpielāgojas būtiskām pārmaiņām, jo īpaši tranzīta kravu apjoma samazinājumam no Krievijas/Baltkrievijas ģeopolitiskās spriedzes dēļ (Latvija - Transporta pakalpojumi). Lai gan tas vairāk attiecas uz starptautisko tranzītu, tam ir pakārtota ietekme iekšzemē: dažiem loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, kas paļāvās uz tranzīta apjomiem, ir nācies pārorientēties uz iekšzemes un ES iekšējiem darījumiem. Turklāt izmaiņas tirdzniecības modeļos vai ekonomikas lejupslīde reģionā var ātri ietekmēt kravu pārvadājumu apjomus Latvijā. Problēma ir saglabāt elastību, lai pēc vajadzības varētu palielināt vai samazināt darbības apjomu.
• Tehnoloģiju un investīciju trūkums: Sekošana līdzi jaunākajām tehnoloģijām ir izaicinājums galvenokārt ieguldījumu ziņā. Mazākiem loģistikas uzņēmumiem var būt grūti atļauties modernākās sistēmas vai automatizāciju. Pastāv digitālās plaisas risks, kad lielāki dalībnieki, izmantojot tehnoloģijas, izrāda strauju lēcienu uz priekšu efektivitātes ziņā, bet mazāki atpaliek. Tomēr jaunu tehnoloģiju nepieņemšana var kļūt par konkurences trūkumu. Piekļuve kapitālam vai valdības dotācijām tehnoloģiju modernizācijai ir izaicinājums, ar ko saskaras šie uzņēmumi, un nozares asociācijas bieži lobē, lai modernizāciju padarītu pieejamāku visiem.

Apzinoties šīs problēmas, uzņēmumi var izstrādāt stratēģiju to mazināšanai. Piemēram, sadarbības iniciatīvas, piemēram, autovadītāju apmācības programmas vai jaudas koplietošana sastrēgumu laikā, var mazināt darbaspēka un sadrumstalotības problēmas. Iesaistīšanās publiskā un privātā sektora dialogos par infrastruktūras vajadzībām nodrošina, ka nozares viedoklis tiek sadzirdēts politikas veidošanā. Turklāt problēmas bieži vien veicina inovācijas - izmaksu samazināšanas centieni ir noveduši daudzus Latvijas loģistikas uzņēmumus pie radošiem risinājumiem maršrutu plānošanā un kravu optimizācijā, un autovadītāju trūkuma radītais spiediens paātrina automatizēto tehnoloģiju izpēti (piemēram, iespējamas autonomas kravas automašīnas vai bezpilota lidaparāti piegādēm, lai gan tie vēl ir tikai perspektīvā).

Iespējas un nākotnes perspektīvas

Neraugoties uz izaicinājumiem, iekšzemes izplatīšanas tirgus Latvijā piedāvā ievērojamas iespējas, un perspektīvas kopumā ir pozitīvas. Vairāki galvenie virzītājspēki ir gatavi veidot loģistikas nākotni valstī, paverot iespējas izaugsmei un uzlabojumiem:

• Turpmāka e-komercijas paplašināšanās: Tā kā e-komercijas īpatsvars kopējā mazumtirdzniecībā joprojām ir tikai viencipara skaitlis, ir plašas iespējas izaugsmei. Tā kā interneta infrastruktūra un digitālā pratība ir augsta, arvien vairāk patērētāju pārvietos pirkumus tiešsaistē, jo īpaši tādās kategorijās kā elektronika, mode un pārtikas preces. Tas palielinās pieprasījumu pēc sarežģītiem pēdējās jūdzes loģistikas un izpildes pakalpojumiem. Uzņēmumi, kas izveidos e-komercijai pielāgotas jaudas (noliktavas, piegādes autoparkus), ieskaitot atgriešanas apstrādi, gūs peļņu no šīs pieaugošās ieņēmumu plūsmas.
• Reģionālā integrācija un centru potenciāls: Latvijas atrašanās vieta un ieguldījumi infrastruktūrā ļauj tai kļūt par reģionālo izplatīšanas centru Baltijā un Ziemeļaustrumeiropā. Fakts, ka piegādes vienas dienas laikā var sasniegt ne tikai vietējās vietas, bet arī Lietuvu, Igauniju un pat daļu Skandināvijas (Transports un uzglabāšana | Investēt Latvijā), ir pārdošanas priekšrocība. Iespējams, arvien vairāk uzņēmumu (piemēram, starptautisku ražotāju vai mazumtirgotāju) veidos savus Baltijas valstu sadales centrus Latvijā, lai no vienas vietas apkalpotu visas trīs valstis. Rail Baltica projekta pabeigšana un autoceļu modernizācija tikai pastiprinās šo centru potenciālu, uzlabojot caurlaides spēju un savienojamību.
• Tehnoloģiskais lēciens: Latvijas loģistikas uzņēmumiem ir iespēja veikt lēcienu, ieviešot jaunās tehnoloģijas. Piemēram, mākslīgā intelekta un datu analītikas izmantošana var ievērojami optimizēt darbību - prognozēšanas analītika var palīdzēt paredzēt pieprasījuma kāpumu, un mākslīgā intelekta maršrutēšana var nepārtraukti uzlabot piegādes efektivitāti. Automatizācijas ieviešana noliktavās (automatizētas uzglabāšanas/izkraušanas sistēmas, robotika) varētu uzlabot produktivitāti un mazināt darbaspēka problēmas. Arī tādu tehnoloģiju, piemēram, blokķēdes piegādes ķēdes pārredzamībai vai elektrisko transportlīdzekļu piegādei pilsētās, agrīnā ieviešana varētu iegūt konkurences priekšrocības, jo tās Eiropā kļūst plaši izplatītas.
• Zaļās loģistikas iniciatīvas: Tā kā ilgtspēja kļūst par galveno prioritāti visā pasaulē, Latvijas izplatīšanas nozare var gūt labumu no zaļās loģistikas iniciatīvām. Iespējas pastāv alternatīvo degvielu izpētē (piemēram, sašķidrinātā dabasgāze vai elektriskās kravas automašīnas īsiem maršrutiem), vairāk intermodālu risinājumu ieviešanā (piemērotu kravu novirzīšana no autotransporta uz dzelzceļu, lai samazinātu emisijas), kā arī ES zaļā finansējuma programmu izmantošanā. Valstī, kurā ir tik daudz mežu kā Latvijā, atbalstu varētu rast pat tādas eksperimentālas idejas kā atjaunojamās biodegvielas izmantošana vai ieguldījumi oglekļa emisiju kompensēšanas projektos, kas saistīti ar loģistikas darbībām. Uzņēmumi, kas samazina savu oglekļa dioksīda emisiju, var piesaistīt arī klientus, kuri ir stingri apņēmušies ievērot ilgtspējas principus.
• Valdības atbalsts un politikas saskaņošana: Prognozes uzlabo tas, ka valdība atzīst loģistiku par prioritāru nozari. Turpmāka labvēlīga politika, piemēram, ceļu infrastruktūras uzlabošana, IKT veicināšana loģistikā un pievilcīgu nosacījumu saglabāšana brīvostās, veicinās izaugsmi (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia). Turklāt Latvijas stabilā uzņēmējdarbības vide un dalība ES nodrošina tiesisko noteiktību. Valdības centieni risināt tādus jautājumus kā autovadītāju trūkums (ar mācību stimuliem) un racionalizēt muitas un robežprocesus (ar digitalizācijas palīdzību) palīdzēs izplatīšanas nozarei darboties raitāk un rentablāk.
• Iekšzemes patēriņa pieaugums un ekonomikas izaugsme: Ilgtermiņā, augot Latvijas ekonomikai (IKP pieaugums pēdējos gados un prognozētais uzlabojums pēc jebkādas globālās lejupslīdes), palielināsies iekšzemes preču patēriņš, tādējādi dabiski palielinot izplatāmo preču apjomu. Urbanizācijai un ienākumu pieaugumam ir tendence palielināt ražoto un importēto preču patēriņu, kas ir laba ziņa loģistikai. Turklāt rūpniecības nozaru attīstība (piemēram, strauji augošā vieglās rūpniecības nozare vai lauksaimniecības produkcijas apjoma pieaugums) varētu radīt jaunas iekšzemes kravu plūsmas, kuras loģistikas uzņēmumi varētu apkalpot.

Raugoties nākotnē, nozares profesionāļiem būtu jāseko līdzi šīm tendencēm un jābūt gataviem pielāgoties. Veiksmīgs loģistikas pakalpojumu sniedzējs nākotnes Latvijas tirgū, visticamāk, būs elastīgs, tehnoloģiski attīstīts un uz klientu orientēts uzņēmums. Spēja ātri palielināt vai samazināt pakalpojumu apjomu, integrēties ar reģionālajām piegādes ķēdēm un piedāvāt pievienotās vērtības pakalpojumus (piemēram, iepakošanu, montāžu vai krājumu pārvaldību klientiem) var izcelt uzņēmumu. Pastāv arī iespēja sadarboties - starp loģistikas uzņēmumiem, tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un pat akadēmiskajām iestādēm -, lai izmēģinātu jaunus risinājumus, piemēram, viedās loģistikas platformas vai mācību programmas, kas sagatavo nākamās paaudzes piegādes ķēdes ekspertus.

Kopumā Latvijas iekšzemes izplatīšanas tirgus trajektorija ir virzība uz lielāku efektivitāti, izsmalcinātību un integrāciju. Izmantojot iespējas un saglabājot elastību pārmaiņu priekšā, nozare ir gatava turpināt izaugsmi un saglabāt savu būtisko lomu valsts ekonomikā.

Labākā prakse efektīvai iekšzemes izplatīšanai Latvijā

Lai sekmīgi attīstītos Latvijas izplatīšanas tirgū, uzņēmumi ievieš virkni labāko prakšu, kas risina pašreizējās problēmas un izmanto modernas stratēģijas. Turpmāk izklāstītas dažas labākās prakses un ieteikumi efektīvai iekšzemes loģistikas darbībai, kas attiecas ne tikai uz Latviju, bet ir piemērojami arī plašākā mērogā:

• Maršrutu plānošanas un kravu konsolidācijas optimizācija: Ņemot vērā augstās degvielas izmaksas un izkliedēto klientu bāzi, ir ļoti svarīgi maksimāli palielināt katra brauciena efektivitāti. Maršrutu optimizācijas programmatūras izmantošana nodrošina, ka piegādes secība ir ģeogrāfiski loģiska, samazinot atpakaļceļu skaitu. Kravu apvienošana vairākiem klientiem vai mazumtirdzniecības vietām vienā maršrutā (konsolidācija) var palielināt kravas automašīnu piepildījuma rādītājus. Pilsētu teritorijās mazāku transportlīdzekļu izmantošana pēdējai jūdzītei un lielāku kravas automašīnu izmantošana galvenajiem maršrutiem uz pilsētas mezglu (hub-and-spoke modelis) var būt ļoti efektīva.
• Tehnoloģiju izmantošana redzamībai un koordinācijai: Labākā prakse ir ieviest integrētus TMS un WMS risinājumus, kas nodrošina visaptverošu piegādes ķēdes pārredzamību. Sūtījumu un krājumu izsekošana reāllaikā palīdz ātri novērst jebkādas novirzes (piemēram, kavējumus vai krājumu trūkumu). Šāda redzamība klientiem (izmantojot tiešsaistes portālus vai EDI atjauninājumus) arī vairo uzticību. Latvijā, kur notiek vairākveidu kravu nodošana (piemēram, no ostas uz kravas automašīnu), visu partneru atrašanās vienotā platformā vai savienotās sistēmās var ievērojami atvieglot darbību.
• Ieguldīt darbaspēkā un apmācībā: Cilvēkresursu problēmas risināšana nozīmē, ka darbinieki ir ilgtermiņa vērtība. Vadošie uzņēmumi iegulda līdzekļus autovadītāju apmācības programmās ne tikai licencēšanas, bet arī drošības un degvielu taupošas braukšanas prakses nodrošināšanai. Lai palielinātu elastīgumu, tie arī apmācī b ā noliktavas darbiniekus vairākām funkcijām (komplektēšana, iepakošana, iekārtu ekspluatācija). Labi darba apstākļi, taisnīgs atalgojums un izaugsmes iespējas (piemēram, pārcelšanās uz vadītāja amatu) palīdz samazināt darbinieku mainību. Nozarē, kurā trūkst darbaspēka, būt par darba devēju, ko izvēlas, ir konkurētspējīga priekšrocība.
• Uzturēt stingru atbilstības un risku pārvaldību: Atbilstības nodrošināšana ir daudz labāka nekā tās panākšana. Uzņēmumiem regulāri jāpārbauda, kā tiek ievēroti likumi (darba laiks, transportlīdzekļu tehniskā apkope, pārtikas nekaitīgums u. c.). Normatīvo aktu izmaiņām var palīdzēt sekot līdzi, ja tiek iecelti īpaši atbildīgie par atbilstības nodrošināšanu vai tiek izmantota atbilstības pārvaldības programmatūra. Turklāt, ja ir ārkārtas rīcības plāni (piemēram, ja kravas automašīna ir iestrēgusi laikapstākļu dēļ vai pēkšņas politikas izmaiņas uz robežas), tas nodrošina pakalpojumu uzticamību. Vadošajām 3PL bieži vien ir riska pārvaldības komandas, kas plāno dažādus scenārijus, lai izvairītos no traucējumiem klientu piegādes ķēdēs.
• Uzlabot noliktavas efektivitāti: Sadales centros labākā prakse ietver slotu optimizāciju (krājumu sakārtošana tā, lai ātri pārvietojamās preces būtu viegli pieejamas), ja iespējams, šķērsslotu (lai saīsinātu uzglabāšanas laiku precēm, kas var tikt nogādātas tieši no saņemšanas uz izvešanu) un periodisku procesu pārskatīšanu, lai novērstu sastrēgumus. Galveno darbības rādītāju (KPI) izmantošana, piemēram, pasūtījumu izpildes laiks, komplektēšanas precizitāte un noliktavas caurlaides spēja, var palīdzēt vadītājiem nepārtraukti uzlabot darbību. Pakāpeniska automatizācijas ieviešana, piemēram, sākot ar automatizētiem palešu domkratiem vai konveijera šķirotājiem liela apjoma zonās, var dot efektivitātes pieaugumu bez milzīgiem vienreizējiem ieguldījumiem.
• Uz klientu orientēti piegādes pakalpojumi: Preču gala saņēmējs, neatkarīgi no tā, vai tas ir veikals vai e-komercijas klients, arvien vairāk sagaida elastību un komunikāciju. Labākā prakse šajā jomā ir, piemēram, B2B klientiem piedāvāt piegādes grafiku, lai viņi varētu būt gatavi izkraušanai, un patērētājiem piedāvāt tādas iespējas kā piegādes laika logu vai alternatīvas saņemšanas vietas. Proaktīva saziņa par kavējumiem vai problēmām un atsaucīga klientu apkalpošana palielina uzticamību. Daži izplatīšanas uzņēmumi pat regulāri aptaujā savus klientus, lai iegūtu atgriezenisko saiti, un izmanto to, lai pilnveidotu savus pakalpojumu piedāvājumus (piemēram, pielāgojot pasūtījumu izpildes laiku, pamatojoties uz atsauksmēm).
• Sadarbojieties, lai panāktu tīkla sinerģiju: Mazākā tirgū, piemēram, Latvijā, sadarbība var būt spēcīga prakse. Konkurējoši loģistikas pakalpojumu sniedzēji var kopīgi izmantot kravas vai tīkla posmus, lai uzlabotu efektivitāti, piemēram, divas pustušas kravas automašīnas, kas dodas uz vienu un to pašu reģionu, var apvienot vienā pilnā kravas automašīnā, vienojoties par izmaksu dalīšanu. Sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem arī var pavērt jaunas iespējas (piemēram, izmantot mazumtirgotāja veikalus kā savākšanas punktus e-komercijas piegādēm). Ideja ir samazināt tukšo kilometru skaitu un maksimāli izmantot aktīvus, izmantojot gudras partnerības, nepārkāpjot konkurences likumus vai klientu konfidencialitāti.

Šīs paraugprakses ieviešana prasa pūles un dažkārt arī kultūras pārmaiņas organizācijās, taču atdeve ir ievērojama izmaksu ietaupījuma, uzlabotas pakalpojumu kvalitātes un mērogojamības ziņā. Uzņēmumi labprāt izceļ gadījumu izpēti, kad šāda prakse ir novedusi pie taustāmiem uzlabojumiem, piemēram, maršruta optimizācija samazina transporta izmaksas par X % vai mācību iniciatīva samazina negadījumu skaitu par Y %. Latvijas kontekstā daudzi uzņēmumi, kuriem ir starptautiskas partnerības vai mātesuzņēmumi, ievieš pasaules labāko praksi, kas pēc tam izplatās vietējā nozarē, jo visi cenšas sasniegt augstākus standartus. Pievēršot uzmanību efektivitātei, tehnoloģijām un klientu vajadzībām, vietējais izplatīšanas sektors var paaugstināt savu veiktspēju un noturību.

Latvijas iekšzemes distribūcijas tirgus ir dinamisks tradicionālās loģistikas un mūsdienu inovāciju krustpunkts. Lielākās nozares - no mazumtirdzniecības veikaliem rosīgajos Rīgas tirgos līdz e-komercijas piegādēm nomaļos lauku rajonos, no svaigu pārtikas produktu piegādes ķēdēm līdz smagajiem rūpnieciskajiem pārvadājumiem - visas savstarpēji savienojas, izmantojot valsts loģistikas tīklus. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka Latvijas stratēģiskā atrašanās vieta un attīstītā infrastruktūra nodrošina spēcīgu pamatu izplatīšanai, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir pielāgoties tādiem izaicinājumiem kā darbaspēka trūkums un regulējuma izmaiņas. Valdības iniciatīvas un ES atbalstītie projekti turpina veidot situāciju, solot labāku savienojamību un jaunas iespējas, piemēram, Rail Baltica koridoru.

Nozares profesionāļiem galvenais secinājums ir tas, cik svarīga ir veiklība un nepārtraukta uzlabošanās. Lai saglabātu konkurētspēju, atkārtoti tiek uzsvērts, ka tehnoloģiju izmantošana, izmantojot modernas izsekošanas sistēmas vai noliktavu automatizāciju, ir viens no galvenajiem faktoriem konkurētspējas saglabāšanai. Tāpat arī atbilstība un labākā darbības prakse nodrošina, ka uzņēmumi var droši un efektīvi veikt piegādes. Ir daudz iespēju, ko izmantot - e-komercijas izaugsme, potenciāls kalpot par Baltijas reģionālo centru un iespēja ieviest inovācijas zaļās loģistikas jomā liecina, ka tuvākie gadi varētu būt pārveidojoši.

Būtībā iekšzemes izplatīšana Latvijā ir vairāk nekā tikai preču pārvietošana no punkta A uz punktu B; tā ir integrētas, atsaucīgas piegādes ķēdes ekosistēmas izveide valsts robežās. Apskatītās tendences un atziņas liecina, ka nozare ir ceļā - tiešā un pārnestā nozīmē - uz nākotni, kas ir gudrāka, ātrāka un vairāk sadarbojas. Koncentrējoties uz tirgus tendencēm, izmantojot valdības atbalstu un ieviešot labāko praksi, Latvijā strādājošie loģistikas un izplatīšanas uzņēmumi var ne tikai orientēties pašreizējos tirgus apstākļos, bet arī virzīt nozares attīstību turpmākajos gados.

Avoti:

1. Euromonitor International - Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums un tirgus struktūra (Latvijas distribūcijas tīkls - Starptautiskās tirdzniecības portāls) (Latvijas distribūcijas tīkls - Starptautiskās tirdzniecības portāls).
2. Starptautiskā tirdzniecības pārvalde - Transporta nozares pārskats un prioritātes (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Latvija - Transporta pakalpojumi) (Latvija - Transporta pakalpojumi)
3. LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - Loģistikas nozares statistika un priekšrocības (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) (Tranzīts un loģistika | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra)
4. Investēt Latvijā - Transporta un uzglabāšanas nozares ieskats (kravu apjoms, centru sasniedzamība) (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia) (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia) (Transports un uzglabāšana | Invest in Latvia)
5. Statista / ecommercedb - E-komercijas tirgus lielums un daļa Latvijā (e-komercijas tirgus Latvijā - dati un tendences - ECDB) (E-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā 2017-2028 - Statista)
6. ESAO konkurence pārtikas piegādes ķēdē - Latvijas ieguldījums (vairumtirdzniecības pievienotā vērtība, mazumtirdzniecības struktūra) () () ()
7. Nozares ziņas - Autovadītāju trūkums un loģistikas darbaspēka problēmas (Latvijā kravas automašīnu vadītāju trūkums kļūst kritisks, norāda nozare) (Eng.LSM.lv)
8. Statista - Loģistikas izmaksu prognozes Latvijā (Transports un loģistika - Latvija | Tirgus prognozes - Statista) un noliktavu platību paplašināšanās (Kopējais jauno noliktavu platību apjoms Rīgā 2020-2023 - Statista).