Eiropas loģistikas un piegādes ķēdes ilgtspējība 2024 gadā

Ilgtspējas iniciatīvu pašreizējās tendences

2024. gadā ilgtspējības iniciatīvas Eiropas loģistikā kļūst arvien izteiktākas, jo uzņēmumi cenšas samazināt savu ietekmi uz vidi. Viena no galvenajām tendencēm ir transportlīdzekļu ar alternatīvo enerģiju ieviešana. Vairāk nekā 45 % loģistikas operatoru ir paplašinājuši vai plāno ieviest elektrotransportlīdzekļus savos autoparkos.

Šāda pāreja ir ļoti svarīga, jo īpaši tāpēc, ka ES ir noteikusi stingrus mērķus, kas paredz, ka jauniem mikroautobusiem un kravas automobiļiem tuvākajos gados ievērojami jāsamazina CO2 emisijas. Līdz 2035. gadam tiks pārtraukta jaunu dīzeļdegvielas un benzīna mikroautobusu pārdošana, kas mudina uzņēmumus pievērsties elektromobilitātei.

Vēl viens svarīgs uzsvars tiek likts uz atjaunojamās enerģijas risinājumiem, piemēram, saules paneļiem un akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Daudzi loģistikas uzņēmumi investē enerģiju taupošās tehnoloģijās - aptuveni 68 % no tiem cenšas ieviest energoefektīvu praksi savās noliktavās.

Nozīmīgs piemērs ir Noerpel Group, kas ir apņēmusies panākt klimata neitralitāti, ieguldot atjaunojamos enerģijas avotos un uzlabojot noliktavu efektivitāti, izmantojot viedās tehnoloģijas.

Turklāt uzņēmumi aizvien biežāk iekļauj pārstrādes iniciatīvas un aprites ekonomikas praksi, tādējādi demonstrējot plašāku apņemšanos samazināt atkritumu daudzumu un ilgtspējīgi izmantot resursus. Pievēršot uzmanību šīm iniciatīvām, loģistikas nozare sper nozīmīgus soļus ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni.

Tehnoloģiju loma ilgtspējības veicināšanā

Loģistikas nozarē tehnoloģijām ir būtiska nozīme ilgtspējības veicināšanā un darbības ietekmes uz vidi samazināšanā. Uzņēmumi arvien vairāk izmanto digitālos rīkus, lai dažādos veidos uzlabotu savus ilgtspējības centienus. Piemēram, 62 % organizāciju koncentrējas uz enerģijas taupīšanu noliktavās, kas bieži vien ietver energoefektīvu risinājumu, piemēram, LED apgaismojuma un saules paneļu, ieviešanu. Šie pasākumi ne tikai ietaupa enerģiju, bet arī samazina ekspluatācijas izmaksas, tādējādi tie ir izdevīgi gan videi, gan peļņas rādītājiem.

Būtisks progress ir mākslīgā intelekta (AI) izmantošana maršrutu optimizācijai un autoparku pārvaldībai. Mākslīgais intelekts palīdz analizēt datus, lai atrastu efektīvākos piegādes maršrutus, kas var samazināt degvielas patēriņu līdz pat 15 %. Piemēram, tādi uzņēmumi kā Coyote Logistics ir integrējuši oglekļa emisiju ziņošanas platformas, lai palīdzētu izsekot un samazināt savu ietekmi uz vidi, parādot, kā tehnoloģijas var veicināt pārredzamību un pārskatatbildību.

Turklāt arvien populārākas kļūst tādas inovācijas kā digitālie dvīņi, kas simulē loģistikas procesus un ļauj tos izsekot reāllaikā, jo tās ļauj proaktīvi pieņemt lēmumus un līdz minimumam samazināt atkritumu daudzumu. Pateicoties šiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, loģistikas nozare ir labāk aprīkota, lai sasniegtu savus ilgtspējības mērķus, vienlaikus uzlabojot vispārējo darbības efektivitāti.

Ilgtspējīgas loģistikas izaicinājumi

Tā kā uzņēmumi Eiropā cenšas ieviest ilgtspējīgu praksi loģistikā, tie saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Galvenās bažas rada šo iniciatīvu finansiālās izmaksas. Pētījumi liecina, ka aptuveni 80 % loģistikas operatoru un 64 % citu uzņēmumu kā galveno šķērsli min augstās ieviešanas izmaksas.

Daudziem uzņēmumiem ir grūti atrast līdzsvaru starp vēlmi būt ilgtspējīgiem un nepieciešamību pēc rentabliem risinājumiem augsti konkurētspējīgā tirgū. Piemēram, ieguldījumi elektrotransportlīdzekļos vai atjaunojamos enerģijas avotos prasa ievērojamu sākotnējo kapitālu, kas var atturēt uzņēmumus no šo būtisko pārmaiņu veikšanas.

Vēl viena problēma ir ilgtspējīgu procesu ieviešanas sarežģītība. Aptuveni 58 % uzņēmumu ziņoja, ka risinājumu sarežģītība ir šķērslis to ilgtspējības centieniem. Šī sarežģītība attiecas arī uz noteikumu izpratni un ievērošanu. ES Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņošanas direktīvas (CSRD ) ieviešana, kas no 2024. gada attieksies uz aptuveni 50 000 uzņēmumu, rada papildu spiedienu uz uzņēmumiem saskaņot savu darbību ar ilgtspējības mērķiem.

Uzņēmumiem ir jāizstrādā stabilas sistēmas emisiju izsekošanai, ziņošanas standartiem un atbilstības nodrošināšanai, kas var būt pārāk sarežģīti, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem ar ierobežotiem resursiem. Šīs problēmas uzsver, ka ir nepieciešama labi strukturēta pieeja un atbilstošs atbalsts, lai efektīvi veicinātu ilgtspējīgu praksi loģistikā.

Ilgtspējīgas loģistikas nākotnes perspektīvas Eiropā

Ilgtspējīgas loģistikas nākotne Eiropā ir daudzsološa, jo pilsētas un uzņēmumi arvien vairāk cenšas samazināt savu ietekmi uz vidi. Tuvākajos gados varam sagaidīt ievērojamu bezizmešu zonu (ZEZ) paplašināšanos Eiropas pilsētās.

Šajās zonās piegāžu veikšanai atļauts izmantot tikai elektriskos un zema emisijas līmeņa transportlīdzekļus, kas ievērojami samazinās kaitīgo izmešu daudzumu. Piemēram, tiek prognozēts, ka Amsterdamas ZEZ līdz 2028. gadam par 97 % samazinās piegādes mikroautobusu radītās slāpekļa oksīda (NOx) emisijas un par 95 % - oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. Šī proaktīvā pieeja mudina loģistikas nozari pieņemt tīrākus un ilgtspējīgākus risinājumus.

Turklāt uzņēmumi koncentrējas uz pāreju uz mazākiem un efektīvākiem transportlīdzekļiem, piemēram, elektriskajiem kravas velosipēdiem, kas var pārvadāt no 50 līdz 250 kg smagu kravu. Šie transportlīdzekļi ne tikai palīdz samazināt emisijas, bet arī vieglāk pārvietoties pa pārslogotām pilsētu teritorijām.

Paredzams, ka līdz 2030. gadam elektriskie transportlīdzekļi kļūs par loģistikas standartu, jo jaunie noteikumi paredz ievērojami samazināt gan mikroautobusu, gan kravas automobiļu radītās emisijas. Lai sasniegtu šos ilgtspējības mērķus, būtiska būs sadarbība starp pilsētām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību. Ir skaidrs, ka, loģistikas nozarei attīstoties, ilgtspējas ievērošana ne tikai labvēlīgi ietekmēs vidi, bet arī spēlēs nozīmīgu lomu Eiropas pilsētu loģistikas nākotnes veidošanā.

Ilgtspējīga loģistika Eiropā kļūst arvien populārāka, un to veicina uzņēmumu un valdību stingra apņemšanās samazināt ietekmi uz vidi. Tuvojoties 2025. gadam un vēlāk, tādām galvenajām tendencēm kā bezizmešu zonu ieviešana, elektrisko transportlīdzekļu izmantošana un inovatīvas tehnoloģijas būs izšķiroša nozīme ilgtspējīgāku piegādes ķēžu veidošanā. Lai gan joprojām pastāv tādas problēmas kā augstas izmaksas un atbilstība normatīvajiem aktiem, uzņēmumu un ieinteresēto personu kopīgie centieni ļauj loģistikas nozarei nākotnē kļūt videi draudzīgākai. 

Ieviešot ilgtspējīgu praksi, uzņēmumi ne tikai veicina vides aizsardzību, bet arī uzlabo savu darbības efektivitāti un apmierina pieaugošās patērētāju, kas domā par vidi, prasības. Galu galā ilgtspēja nav tikai mērķis; tā kļūst par būtisku loģistikas aspektu, kas noteiks nozari turpmākajos gados.