Bezemisiju loģistika Eiropas pilsētās

Pašreizējās tendences un stratēģijas

Daudzas Eiropas pilsētas aktīvi strādā pie nulles emisiju loģistikas, izmantojot vairākas svarīgas stratēģijas, lai pilsētas transportu padarītu tīrāku un ilgtspējīgāku. Viena no galvenajām tendencēm ir bezizmešu zonu (ZEZ) izveide kravu pārvadājumiem. Šajās zonās ir atļauts veikt piegādes tikai ar bezizmešu transportlīdzekļiem, piemēram, elektriskajiem mikroautobusiem un kravas automašīnām. Tas palīdz samazināt kaitīgās emisijas, kas veicina gaisa piesārņojumu un klimata pārmaiņas. Piemēram, paredzams, ka Amsterdamas ZEZ līdz 2028. gadam par 97 % samazinās slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas no piegādes furgoniem un par 95 % - oglekļa dioksīda (CO2) emisijas.

Vēl viena populāra stratēģija ir pāreja uz mazākiem un efektīvākiem transportlīdzekļiem. Piegādēm arvien biežāk tiek izmantoti elektriskie kravas velosipēdi un vieglie elektriskie kravas automobiļi. Šie transportlīdzekļi patērē mazāk enerģijas, neizdala siltumnīcefekta gāzes un var viegli pārvietoties pārpildītās ielās. Faktiski elektriskie kravas velosipēdi var pārvadāt 50 līdz 250 kg smagas kravas un bieži vien veikt piegādes efektīvāk nekā lielāki transportlīdzekļi. Pētījumi liecina, ka tie var samazināt ceļa attālumus un izmaksas.

Turklāt daudzi uzņēmumi strādā pie piegādes pieprasījuma pārvaldības, lai novērstu nevajadzīgus braucienus. Piemēram, uzņēmumi koncentrējas uz to, lai uzlabotu veiksmīgas piegādes pirmajā reizē un izmantotu savākšanas punktus, lai līdz minimumam samazinātu neveiksmīgu piegādi, kas prasa atkārtotus piegādes mēģinājumus. Būtiska nozīme ir arī pilsētplānošanai, kas nodrošina, ka iedzīvotājiem ir vietēja piekļuve svarīgākajām precēm, lai samazinātu nepieciešamību pēc piegādēm.

Lai veicinātu šīs pārmaiņas, pilsētas un uzņēmumi veido partnerības. Šobrīd 110 Eiropas pilsētas ir parakstījušas starptautiskas saistības dekarbonizēt pilsētas transportu, savukārt 182 uzņēmumi ir apvienojušies aliansēs, lai atbalstītu bezemisiju iniciatīvas. Apvienojot centienus, daloties ar zināšanām un ieguldot jaunās tehnoloģijās, šīs pilsētas un uzņēmumi ir vadībā ceļā uz ilgtspējīgāku pilsētu loģistikas nākotni.

Veiksmīgas īstenošanas piemēri

Vairākas Eiropas pilsētas un uzņēmumi ir līderi bezizmešu loģistikas jomā, demonstrējot efektīvas stratēģijas un iniciatīvas, kas var kalpot par paraugu citiem. Šeit ir daži nozīmīgi piemēri:

Amsterdama:

• Amsterdama ievieš bezizmešu kravas pārvadājumu zonu (ZEZ-F), kas sāks darboties 2025. gada 1. janvārī. Šī iniciatīva ir daļa no pilsētas plašāka mērķa veicināt bezemisiju pilsētas transportu. Pilsēta lēš, ka šī zona samazinās kravas transportlīdzekļu radītās slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas par 97 % un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas par 95 %.

Roterdama:

• Roterdama 2019. gadā parakstīja “Bezemisiju paktu pilsētas loģistikai” (ZECL), izveidojot partnerību starp pilsētu un dažādām ieinteresētajām pusēm, lai pārietu uz tīru loģistiku. Šā pakta mērķis ir veicināt kopīgu izpratni par iespējām un sekmēt sadarbību starp uzņēmumiem loģistikas nozarē.

Vīne:

• Vīne nesen ir izveidojusi vietējo aliansi, kurā iesaistīti 32 uzņēmumi, kas apņēmušies no 2024. gada divos centrālajos rajonos izmantot bezemisiju transportlīdzekļus . Mērķis ir panākt, lai 100 % braucienu šajos rajonos būtu bez CO2 emisijām.

Lisabona:

• Lisabonā 2019. gadā tika uzsākts “Korporatīvās mobilitātes pakts”, ko koordinē Pasaules Biznesa padome ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD). Sākotnēji šo paktu parakstīja 50 ieinteresētās personas, un kopš tā laika tajā ir iesaistījušās vairāk nekā 70 organizācijas. Dalībnieki ir apņēmušies palielināt kravas velosipēdu izmantošanu un investēt elektriskajos mikroautobusos.

Flandrija, Beļģija:

• “Zaļā darījuma” iniciatīva Flandrijas reģionā tika uzsākta 2019. gadā, un tā ir paplašinājusies līdz 49 ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Šī alianse koncentrējas uz tīrākas loģistikas prakses veicināšanu, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram.

Österreichische Post AG (Austrijas Pasts):

• Österreichische Post (Austrijas Pasts) (Österreichische Post) mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt bezemisiju pēdējās jūdzes piegādi, un šo mērķi jau ir izdevies sasniegt tādās pilsētās kā Grāca un Insbruka. Savas stratēģijas ietvaros uzņēmums izmanto elektriskos kravas velosipēdus un bezizmešu kravas furgonus.

Šie piemēri ilustrē dažādās pieejas, ko pilsētas un uzņēmumi izmanto, lai panāktu bezemisiju loģistiku. Pieņemot skaidrus mērķus, veidojot partnerības un aktīvi iesaistot ieinteresētās personas, šie pionieri ir panākuši ievērojamu progresu ilgtspējīga pilsētas transporta virzienā.

Nākotnes perspektīvas un mērķi

Bezizmešu loģistikas nākotne Eiropas pilsētās ir daudzsološa, un jau ir izvirzīti daudzi vērienīgi mērķi. Tā kā pilsētas turpina risināt klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes problēmas, tās arvien biežāk apņemas līdz 2030. gadam izveidot bezizmešu zonas (ZEZ). Patiesībā 35 Eiropas pilsētas jau ir pieņēmušas plānus šādu zonu izveidei. Šajās zonās būs atļauts veikt piegādes tikai ar bezemisiju transportlīdzekļiem, tādējādi cenšoties samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 90 %.

Uzņēmumi arī uzņemas nozīmīgas saistības, lai atbalstītu bezemisiju loģistiku. Piemēram, uzņēmums Coyote Logistics ir integrējis oglekļa emisiju ziņošanas platformu, lai uzlabotu savus ilgtspējības centienus, tādējādi uzsverot nozares pieaugošo uzmanību, kas tiek pievērsta pārredzamībai un emisiju datu pārskatatbildībai. Turklāt DHL mērķis ir līdz 2030. gadam elektrificēt 60 % sava autoparka, lai veiktu pēdējā kilometra piegādes. Tikmēr Noerpel Group cenšas panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, izvirzot starpposma mērķus līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 30 % uz tonnkilometru.

Lai šos mērķus padarītu sasniedzamus, pilsētām ir jāizstrādā un jādara zināmas skaidras stratēģijas nulles emisiju zonu ieviešanai. Tām arī jānodrošina nepieciešamā uzlādes infrastruktūra elektrotransportlīdzekļiem un jāveicina uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības vietēja līmeņa apvienības. Pilsoniskajai sabiedrībai var būt būtiska nozīme, piedaloties konsultācijās un veicinot zināšanu apmaiņu, savukārt ES var atbalstīt šos centienus, pieņemot tiesību aktus, kas paredz, ka līdz 2030. gadam visiem jaunajiem lielo autoparku mikroautobusiem jābūt pilnībā bezemisiju transportlīdzekļiem.

Sadarbojoties pilsētām un uzņēmumiem, ir cerība, ka bezizmešu loģistika nebūs tikai sapnis, bet gan standarta prakse. Šo iniciatīvu panākumi būs atkarīgi no valdību atbalsta, uzņēmumu apņemšanās un aktīvas kopienu līdzdalības. Šie kopīgie centieni pavērs ceļu tīrākai un ilgtspējīgākai loģistikai Eiropas pilsētās.

Bezizmešu loģistika ir būtisks solis ceļā uz tīrākas un veselīgākas pilsētvides izveidi Eiropas pilsētās. Tā kā pilsētas īsteno inovatīvas stratēģijas, piemēram, bezizmešu zonas, un ievieš elektriskos transportlīdzekļus un kravas velosipēdus, tās sper ievērojamus soļus ceļā uz kaitīgo izmešu samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Veiksmīgi piemēri no tādām pilsētām kā Amsterdama, Roterdama un Vīne demonstrē efektīvu sadarbību starp vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem un kopienām, meklējot ilgtspējīgus transporta risinājumus.

Raugoties nākotnē, vērienīgi mērķi, kas izvirzīti turpmākajiem gadiem, sola paātrināt šo pārveidi. Piešķirot prioritāti ieguldījumiem zaļajā infrastruktūrā un veicinot partnerību, pilsētas var nodrošināt, ka loģistika ar nulles emisijām kļūs par normu, nevis izņēmumu. Lai gan joprojām pastāv problēmas, piemēram, nepieciešamība pēc visaptverošas uzlādes infrastruktūras un finansiāla atbalsta, dažādu ieinteresēto pušu kopīgā apņemšanās nodrošināt ilgtspējību vieš optimistisku nākotnes perspektīvu.

Galu galā bezizmešu loģistikas panākumi ne tikai labvēlīgi ietekmēs vidi, bet arī veicinās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tā kā Eiropa turpina vadošo lomu šajā nepieciešamajā pārejā, tā rāda piemēru pilsētām visā pasaulē, bruģējot ceļu uz ilgtspējīgu pilsētu loģistikas nākotni.